Grieķiju saniknojusi atkārtotā kavēšanās izmaksāt tai maksājumu 31,5 miljardu eiro (22,14 miljardi latu) apmērā, bez kā valstij decembrī draud bankrots. «Uz spēles likta ne vien mūsu valsts nākotne, bet visas eirozonas stabilitāte,» premjeru Antoni Samaru citēja BBC. Atsaucoties uz aizdevēju prasību izpildi, kas iekļāva skarbu budžeta samazinājumu, premjers uzsvēra: «Grieķija izdarīja to, kas tai bija jādara un ko tā tika solījusi. Lai arī kādas tehniskas grūtības rastos, cenšoties panākt tehnisku risinājumu, tas neattaisno nolaidību un kavēšanos.»
Domstarpību centrā ir eirozonas ministru iecere Grieķijai papildus piešķirt divus gadus laika, lai samazinātu valsts parādu līdz 120% no iekšzemes kopprodukta. Pret ieceri pagarināt termiņu līdz 2022. gadam iestājas Starptautiskais Valūtas fonds. Tas vēlas norakstīt daļu parāda, pret ko iebilst Eiropa ar Vāciju priekšgalā, skaidroja AP. Vācija uzstāj, ka tas aizdevēju prasībām mudinātu nepakļauties arī tādas eirozonas rūpju valstis kā Portugāle, Īrija un, iespējams, arī Spānija.