Varšavā Veņs tikās ar 16 Centrālās un Austrumeiropas valstu vadītājiem, to vidū Latvijas premjerministru Valdi Dombrovski. Tikšanās laikā premjeri apliecinājuši apņēmību stiprināt abu valstu ekonomisko sadarbību, informē Valsts kanceleja. «Ķīna ir nozīmīgs un perspektīvs Latvijas ekonomiskais partneris, tāpēc ir svarīgi attīstīt dažādus sadarbības veidus, īpaši tranzīta jomā, kā arī distribūcijas centru izveidē,» tikšanās laikā sacījis V. Dombrovskis.
Cirtīs logu uz Rietumiem
Ceturtdienas sanāksmē, kas notika zem Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas foruma izkārtnes, Veņs paziņoja, ka Ķīna ir apņēmusies reģionam atvērt 10 miljardu dolāru (5,33 miljardi latu) vērtu kredītlīniju, lai veicinātu sadarbības projektu attīstīšanu, ziņo AFP. «Tajā būs iekļauti koncesiju aizdevumi noteiktā apjomā, lai atbalstītu sadarbības projektus infrastruktūras, augsto un jauno tehnoloģiju un zaļās ekonomikas jomā,» sacīja Ķīnas valdības vadītājs. Viņš arī informēja par plāniem izveidot 500 miljonu dolāru (265 miljoni latu) vērtu fondu reģionā strādājošo Ķīnas uzņēmumu atbalstam.
Veņs arī izvirzīja mērķi tuvākajos trīs gados gandrīz dubultot Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas divpusējās tirdzniecības apjomu. Pagājušajā gadā tas sasniedza 52,9 miljardus dolāru (28 miljardi dolāru), bet Pekina vēlas, lai 2015. gadā tas pieaugtu vismaz līdz 100 miljardiem dolāru (53 miljardi latu).
«Ar eiro un dolāru kalniem, ko ķīnieši ir gatavi ieguldīt Centrālajā un Austrumeiropā, Pekina vēlas nodrošināt reģiona stabilitāti, izaugsmi un konkurētspējīgas cenas, lai iegūtu teicamu pieeju Rietumeiropas tirgum,» ķīniešu nodomus šķetina poļu ekonomists Vitolds Orlovskis. Savukārt Ķīnas ārpolitikas eksperts Cujs Hundzjaņs Pekinas pastiprināto interesi par šo reģionu saista ar «zemajām darbaspēka izmaksām un investīcijas veicinošu ekonomisko politiku».
Kļūst par konkurentiem
Pirms Polijas apmeklējuma Ķīnas premjers bija Īslandē, Vācijā un Zviedrijā. Nelielajā ziemeļvalstī Īslandē Ķīnas delegācija ieradās, lai noslēgtu līgumus par divpusējo tirdzniecību un sadarbību enerģētikas jomā. Ķīniešus jo sevišķi interesējot salinieku pieredze ģeotermālās enerģijas izmantošanā saimnieciskām vajadzībām. Daļa īslandiešu gan ir nobažījušies, ka ķīniešus patiesībā interesē iespējamās naftas un derīgo izrakteņu rezerves Īslandes arktiskajos reģionos.
Savukārt Zviedrijā Ķīnas valdības pārstāvji parakstījuši sadarbības līgumus ar tādiem lieluzņēmumiem kā komunikācijas tehnoloģiju ražotāju Ericsson un autobūves gigantu Volvo, kura attīstībā paredzēts ieguldīt 11 miljardus dolāru (5,83 miljardi latu), vēsta Zviedrijas biznesa laikraksts ID.
Visražīgākā vizīte Veņam bija Vācijā, kas ir Ķīnas lielākais eksporta tirgus Eiropā. Ķīnas premjers un Vācijas kanclere vienojās, ka līdz 2015. gadam Ķīnas un Vācijas divpusējā sadarbība ir jāpalielina vismaz līdz 280 miljardiem dolāru (148 miljardi latu), vēsta Reuters. Ķīnai ir nepieciešamas vāciešu ražotās mašīnas un iekārtas, lai ražotu tekstilpreces, elektroierīces un rotaļlietas, kas ir ķīniešu galvenie eksporta produkti. Tajā pašā laikā vācu ražotāji Ķīnu vairs neuzlūko tikai kā pircēju, bet arī kā konkurentu. «Ķīnas ražotāji var kļūt aizvien konkurētspējīgāki un būt par lielu izaicinājumu Vācijas uzņēmumiem,» brīdina Vācijas Mašīnražotāju asociācijas vadītājs Tomass Šrāders.