Liela daļa neuzticas valstij - viņi labāk vēlas par medicīnas pakalpojumiem maksāt lielāku naudu paši, ja nodokļi būtu mazāki, nevis ļaut valstij apmaksāt lielāku medicīnas pakalpojumu klāstu, palielinot nodokļu lielumu. Turklāt gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka neoficiālie maksājumi un dāvanas ārstiem ir pieņemami.
Šādus datus, kas iezīmē arī pretrunīgas iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, atklāj svaigi izstrādātais DnB Nord Latvijas barometrs, to sociologs Arnis Kaktiņš trešdien prezentēja Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas diskusijā par iespējamiem veselības aprūpes sistēmas reformas risinājumiem. Komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis saka: lai uzlabotu situāciju, ir jāpalielina iedzīvotāju atbildība. Tas nozīmētu sasaistīt nodokļu maksāšanu ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Proti, katram nodokļu maksātājam tiktu noteikta nauda - apdrošināšanas konts, ko katrs pats menedžētu medicīnas pakalpojumiem. «Lielāku atbildību iezīmētu veselības apdrošināšanas konts, kas būtu katram cilvēkam. (..) Konta apmērs sāktu stāstīt, cik daudz analīžu, manipulāciju jāveic un cik prātīgi jāmēģina izvairīties no konta tukšināšanas gadījumiem,» saka R. Ķīlis.
DnB Nord Latvijas barometrs atklāja interesantas pretrunas iedzīvotāju atbildēs. Piemēram, jautāti, kas vispirms jādara, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē, - jāpalielina finansējums vai jāmaina sistēma -, liela daļa aptaujāto atbildēja: drīzāk nepieciešams mainīt sistēmu (58%,) nekā piešķirt lielāku finansējumu (33%). Jautāti, kā vērtē slimnīcu reformu, 51% respondentu atbildēja, ka slimnīcu reformas mērķi neatbilst iedzīvotāju interesēm, savukārt 43% - ka reforma tiek neprasmīgi realizēta. A. Kaktiņš secina: «Iepriekš bija teikts, ka grib reformas, bet tajā brīdī, kad iedod reformu, patiesībā reforma tiek izvērtēta diezgan kritiski.» Atklājās arī, ka 84% iedzīvotāju ārstu apmeklē tikai «nopietnos gadījumos» - 44% apmeklē ārstu tikai tad, ja ir nopietnākas saslimšanas vai arī gadījumi, kad paša mēģinājumi izārstēties nepalīdz. 40% ārstu apmeklē tikai tad, ja citādi nevar. Apmeklēt ārstu iedzīvotājus (50%) visvairāk kavē vai varētu kavēt medicīnisko pakalpojumu dārdzība.
Ekonomists, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis saka: jautājums ir par to, ko valsts - turklāt sarūkošas Latvijas apstākļos - var atļauties. «Var iegūt ekonomisko pamatojumu apmēram piecu slimnīcu eksistencei Latvijā - Austrumu, Stradiņu, Bērnu, Liepājā, Daugavpilī -, viss pārējais ir naudas izšķiešana,» viņš paskaidro. Ģ. Rungainis pamato - iedzīvotāju skaits sarūk, ārsti noveco, brauc prom, noturēt viņus varētu, maksājot krietni lielākas algas.
Ekonomists Andris Strazds saka: ja vien pacients par veselības aprūpes pakalpojumiem nemaksā no privātajiem līdzekļiem, viņš nav ieinteresēts sekot līdzi, cik valsts izdod par viņu veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Ja ieviestu «veselības kontu», cilvēks būtu ieinteresēts sava konta naudu tērēt pēc iespējas lēnāk.