Dž. Asānžs pieļauj, ka viņam vēl gads būs jāpavada vēstniecības sienās, un cer, ka pa šo laiku izdosies rast diplomātisku situācijas risinājumu un Zviedrija atsauks savu prasību. Taču vēsture rāda, ka ne vienmēr viss notiek tik raiti. Spilgtākais piemērs ir Ungārijas katoļu baznīcas galva Jožefs Mindsenti, kurš 15 savas dzīves gadus pavadīja, patvēries ASV vēstniecībā Budapeštā.
Aizstāv pat ar ieročiem
Ungāru kardināls J. Mindsenti, kurš vēstniecībā patvērās no 1956. līdz 1971. gadam, varētu pretendēt uz rekordista titulu. Viņš bija sīvs komunistiskās sistēmas pretinieks, un tieši tāpēc bija spiests izvēlēties starp bēguļošanu vai arestu. 1956. gadā Budapeštā virmoja sacelšanās pret Padomju Savienības atbalstīto komunistisko valdību, un, lai to apspiestu, pilsētā tika ievests padomju militārais kontingents. Izdzirdējis par karaspēka ienākšanu, kardināls saprata, ka viņa vienīgā izeja ir meklēt patvērumu ASV vēstniecībā.
Seržants Džeralds Boliks tolaik strādāja vēstniecībā un sarunā ar raidsabiedrību BBC atminas, ka 4. novembra rīta agrumā pamanījis ēkai triju vīru pavadībā tuvojamies kardinālu. Seržants samulsis prasījis priekšniecībai, ko lai tagad dara, un tā atbildējusi: «Pildi savu pienākumu.»
Kardinālu uzņēma vēstniecībā, taču tas saniknoja komunistus. «Padomju karaspēks ieņēma ungāru radio. Viņi ziņoja, ka gatavojas doties uz mūsu pārstāvniecību, lai saņemtu kardinālu,» stāstīja Dž. Boliks. Vēstniecības pārstāvji ar ieročiem bija gatavi aizsargāt patvēruma meklētāju, taču padomju karaspēks galu galā neuzdrošinājās uzbrukt ASV diplomātiskajai pārstāvniecībai.
J. Mindsenti nākamos 15 gadus pavadīja vēstniecības ēkā, ik dienas izejot pastaigā nelielajā ēkas pagalmā. Šajā laikā kardināls sarakstīja savus memuārus. Viņš atteicās pamest ēku, kamēr vien pie varas atrodas komunisti, un tikai 1971. gadā ar ASV palīdzību izdevās panākt vienošanos starp Vatikānu un Ungārijas varu, kas ļāva kardinālam emigrēt uz Austriju.
Ekvadora sola risinājumu
Vēstniecības nereti izrādījušās drošības saliņas, kas dažādās valstīs paglābušas vajātus disidentus. Vēstniecības iespējas sniegt patvērumu garantē 1961. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem, kurā ietverta gadsimtiem sena tradīcija. Konvencijā noteikts, ka bez vēstnieka atļaujas vietējā policija vai drošības spēki diplomātiskajā pārstāvniecībā ienākt nedrīkst.
«Vēstniecības ir privileģētas zonas. Vietējās varas pārstāvjiem tur nav tiesību ienākt,» skaidro starptautisko tiesību eksperts Kolins Vorbriks no Birmingemas Universitātes.
Vēstniecības aizgādniecību pār patvēruma meklētājiem pastiprina arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija, bet ASV gadījumā - Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Šie dokumenti paredz, ka vēstniecībām jāizvērtē, vai patvērumu lūgušajai personai nedraudēs nāve vai nopietni ievainojumi, ja to izdos vietējai varai. Ja šādi draudi pastāv un persona tiek izdota, vēstniecībai jāuzņemas atbildība par notiekošo.
Dž. Asānžs baidās, ka Zviedrija to tālāk izdotu ASV, kuras saniknojusi WikiLeaks darbība. Vietne publiskojusi simtiem tūkstošu ASV slepeno diplomātisko ziņojumu. Ekvadoras valdība ir pārliecināta, ka tai izdosies panākt vienošanos ar Lielbritāniju, kas draudējusi pat ar varu ielauzties vēstniecībā, lai arestētu Dž. Asānžu. Ekvadora pieprasa garantijas, ka Dž. Asānžs nekādā gadījumā netiks izdots ASV.