Šīs sacensības dalībniekus atlasa sociālais pedagogs, konsultējoties ar pārējiem skolotājiem. Parasti tie ir bērni no 5. līdz 9. klasei, kuru vidējā atzīme ir 4ￂ5 balles. Zināšanu un prasmju pārbaude notiek trīs posmos visa mācību gada garumā, un no katras skolas Alternatīvajā olimpiādē piedalās 10 bērnu. Tematiskie olimpiādes posmi ir šādi: eksperimenti - dažādi dabaszinībās apgūti temati un to realizēšana dzīvē, piemēram, jāatpazīst dažādas koku sugas u. tml.; izdzīvošanas prasmes - tūrisma pamati, orientēšanās vidē, pirmās medicīniskās palīdzības iemaņas; mājturība - piemēram, no dotajām sastāvdaļām jāpagatavo sviestmaize. Katrai tēmai ir teorētiskā daļa un praktiskā, lai skolēni sevi varētu izpaust, parādot sadarbības prasmes, praktiskās iemaņas, reakcijas ātrumu, koncentrētu uzmanību un spētu sasaistīt teoriju ar tās izpausmēm realitātē.
Alternatīvā olimpiāde pēc sava nozīmīguma tiek pielīdzināta novada mācību priekšmetu olimpiādēm, un bērnu atsaucība ir liela, iegūtie rezultāti skolēniem šķiet nozīmīgi. Tradicionālajās olimpiādēs var piedalīties tikai daži īpaši sekmīgie bērni, kas lielākoties dažādos mācību priekšmetos ir vieni un tie paši, bet Alternatīvā olimpiāde dod iespēju sacensties arī pārējiem, kas citādi paliek nenovērtēti. Bērniem rodas motivācija censties, novērtēt savas spējas un stiprās puses, tiek celta pašapziņa, attīstītas sociālās prasmes un sadarbības iemaņas. Ne visiem skolēniem ir pa spēkam iegūt augstus akadēmiskos rādītājus, taču Alternatīvā olimpiāde dod iespēju pārliecināties, ka vērtīgas ir arī praktiskās iemaņas, dažādas dzīvē un ikdienā derīgas, pielietojamas prasmes. Skolotāja L. Miķelsone stāsta, ka uz apbalvošanu, kas norisinās mācību gada beigās, olimpiādes dalībnieki ierodas lepni, kopā ar vecākiem, pieredze arī rāda, ka bērniem rodas motivācija censties un uzlabojas gan mācību, gan sociālie rādītāji.
Lielākais izaicinājums olimpiādes sagatavošanā un vadīšanā ir skolotājiem. Gan runājot ar skolēniem, motivējot un iedrošinot viņus piedalīties, gan sagatavojot uzdevumus, jo svarīgi izvēlēties bērnu spējām adekvātu grūtības pakāpi, kā arī ņemt vērā, lai uzdevumi būtu gana saistoši un pa spēkam bērniem, kam ir uzvedības un uzmanības koncentrēšanas traucējumi. Tie nav bērni no sociāli nelabvēlīgām vai riska ģimenēm - Alternatīvās olimpiādes dalībnieki ir no dažādiem sociālajiem slāņiem, jo mācību un uzvedības traucējumi ir raksturīgi gan turīgu un rūpīgu, gan problemātisku ģimeņu atvasēm. Pedagogi sastapušies arī ar bažām, vai ir prātīgi nodalīt olimpiādes «gudrajiem» bērniem un ne tik spējīgajiem, taču pieredze rāda, ka problēmas nerodas, ja tiek skaidrots, ka iespēja sevi parādīt jādod katram bērnam, jo ikvienam ir kāds talants un prasmes, kas, atbalstītas un veicinātas, ļauj viņam kļūt par produktīvu un pašapzinīgu sabiedrības locekli.