Pirms nedēļas atgriežoties no Kopenhāgenas CIFF un CPH Kids izstādēm, esmu nedaudz pārņemta ar skandināvisko garu, atbilstoši tam pilnīgi pieņemami ir bērnus ģērbt melnā, neķemmēt viņiem matus un dzīvot veselīgu dzīvesveidu, proti, pārvietoties ar velosipēdu vienmēr un visur. Dažkārt man šķiet, ka mēs dzīvojam attālā pasaules nostūrī, kur cilvēki nenokāpj no iemītās taciņas. Reiz kāda mamma pajautāja, vai man nešķiet, ka, ģērbjot Maiju (meita) melnā sarafānā ar baltu apkaklīti, padaru viņu nelaimīgu, vai dārziņā mums reiz aizrādīja, ka ar vaļā un neķemmētiem matiem staigāt bērnam nepiedienas. Vai tiešām?! Piekrītu, ka gaume atšķiras un jaunās paaudzes meitenes nedaudz zaudē savu sievišķību, stilā vairāk ejot uz androgīno. Bet, ziniet, man arī vienlaicīgi šķiet, ka mēs sākam vairāk pievērsties personībai, pašam cilvēkam, nevis svārku īsumam, šmaugajam viduklim vai dziļajam dekoltē. Lielākoties jau visiem svarīgs ir savs vizuālais tēls, bet es aicinu neaizrādīt otram, kā viņam ģērbties, un būt iecietīgiem. Patīk manam bērnam melnais - lai! Jūsējam krāsains - ļoti labi. Galvenais, lai katrs izceļ savu individualitāti, ko var ļoti labi redzēt arī Kopenhāgenas bērnu modes izstādēs. Piedāvātās kolekcijas un tendences ir ļoti dažādas, un nav viena noteikta likuma, kā būtu jāģērbjas.
Noslēgumā vēl kāds citāts no sarunas ar sešgadīgo Joannu: «Kas tu gribi būt, kad izaugsi?» jautāju es. Uz to meitene ar pārliecību atbild: «Pasaules tīrītāja!» Es ar ironiju: «Sētniece?» - «Nē! Pasaules tīrītāja, kas satīra apkārtni.» Tad nu, lūk, viss ir tikai par to, kā paši uztveram lietas, cik dažādi varam formulēt pasauli. Katram mēraukla ir sava. Vienam neķemmētie mati būs nevīžība, bet kādam - brīvība.