Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Vienai noteikti jābūt

Ja nebūs medaļas, tā būs izgāšanās, kategoriski apgalvo Igaunijas laikraksta Ohtuleht žurnālists Otis Jervela un bez vilcināšanās norāda Vankūveras 2010.gada ziemas olimpisko spēļu galvenās cerības distanču slēpotājas Kristinas Šmigunas virzienā. Diametrāli pretējs noskaņojums valda Lietuvā. «Mūsu cerības uz godalgām ir apaļa nulle,» pārliecināts ir avīzes Lietuvos rytas žurnālists Modests Krukausks.

Finansiālā nodrošinājuma ziņā, lai gatavotos Vankūverai, lietuvieši un igauņi, šķiet, bijuši Latvijai soli priekšā, taču mūsu valsti Kanādā pārstāvēs visvairāk sportistu - 59, jo hokeja izlases olimpiskajās spēlēs kaimiņiem nebūs.

Īkšķi par slēpotājiem

Ziemeļu kaimiņa Igaunijas trumpis pēdējā desmitgadē ir pasaules līmeņa distanču slēpotāji. Lielmeistara fraka piestāv trijiem distanču slēpošanas klasiskā stila talantiem Andrusam Vērpalu un Jākam Mae, kā arī universālajai K.Šmigunai. Pēdējā divreiz priecēja pirms četriem gadiem Turīnas olimpiskajās spēlēs, uzvarēdama 10 kilometru klasikā un 15 kilometru duatlonā. Vērpalu palika nepārspēts 15 kilometru klasikā gluži kā 2002.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, kur kaklā kāra sudrabu arī pēc veiktajiem 50 kilometriem. Toreiz 15 kilometru distancē pie bronzas tika arī Mae.

Atskats uz šā trio olimpiskajiem panākumiem ir arguments igauņu optimismam. «No Šmigunas gaida medaļas pat trijās distancēs. Vienai noteikti ir jābūt. Viņa pati neslēpj, ka sportā atgriezusies tikai tādēļ, lai būtu laureātu skaitā Vankūverā,» skaidro igauņu kolēģis Jervela. 32 gadus vecā Šmiguna slēpošanā atgriezusies pēc meitiņas piedzimšanas. Šosezon velti meklēt Kristinas vārdu, tāpat kā Mae un Verpalu, augstās pozīcijās pasaules rangā. Kolekcionēt startus neesot viņas pašmērķis. «Decembrī ar izcīnīto trešo vietu Pasaules kausa posma sacensībās Davosā viņa apliecināja savu konkurētspēju,» norāda Otis Jervela.

Ohtuleht žurnālists par 33 procentiem ir pārliecināts, ka vismaz vienu medaļu izcīnīs 37 gadus vecais Mae vai 38 gadus vecais Vērpalu. Distanču slēpotāji veidos vismaz vienu trešdaļu Igaunijas komandas, kurā varētu būt aptuveni 30 sportistu.

Janvāra sākumā Pasaules kausa izcīņas posma biatlona sacensībās Pokļukā pasauli šokēja 31 gadu vecais igaunis Rolands Lesings, izcīnīdams otro vietu iedzīšanas distancē. «Šis rezultāts gluži neatspoguļo mūsu reālo spēku biatlonā,» vaicāts par biatlonistu izredzēm, Jervela īsti netic, ka Lesings līdzīgu uzliesmojumu atkārtos Vankūverā. Patīkami iepriecināt - iekļūt labāko desmitniekā - varētu būt pa spēkam 20 gadu vecajai daiļslidotājai Jeļenai Gļebovai.

Igauniju, visticamāk, pārstāvēs arī kalnu slēpotāji, snovbordists un ziemeļu divcīņas sportists.

Lietuvas «plānā ziema»

Lietuva ar tik augstiem panākumiem kā igauņi ziemas olimpiskajās spēlēs nevar lepoties. Pat skarbāk - Lietuvas panākumi vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs ir kā diena pret nakti. Dienvidu kaimiņi allaž bijuši spēcīgi basketbolā, diska mešanā, pēdējos desmit gados arī modernajā pieccīņā, turpretī ziemas sporta veidu pārstāvji nav iepriecinājuši. Kopš neatkarības atjaunošanas ziemas spēļu delegācija nekad nav bijusi kuplāka par desmit sportistiem. Teju vienīgā lietuviešu cerība bija daiļslidošanas sporta deju pāris Margarita Drobjazko/Povils Vanags, kas medaļai vistuvāk bija Soltleiksitijā, bet pirms četriem gadiem atvadījās no aktīvās karjeras.

Tradīciju turpinātājus saskatīja internacionālajā duetā Ketrina Kopelija (22 gadi, ASV) un Deivids Stagņūns (24), taču novembrī Lietuva atteicās piešķirt amerikānietei pilsonību. Pirms diviem gadiem pasaules čempionātā duets ieņēma 14.vietu, bet pašlaik pasaules rangā ir 21.pozīcijā.

Uz Vankūveru, visticamāk, brauks četri distanču slēpotāji, viena biatloniste un viens kalnu slēpotājs. «Smagi runāt par mūsu ziemas sporta veidu pārstāvjiem. Nav iemesla cerēt uz panākumiem,» skeptiski Vankūveras virzienā raugās Lietuvos rytas žurnālists Modests Krukausks. «Būs labi, ja kāds finišēs labāko trīsdesmit skaitā.»

Par naudu nesūdzas

Par pieticīgu rocību finansiālā nodrošinājuma ziņā lietuvieši un igauņi vismaz publiski nav šķendējušies. «Protams, ņemot vērā ekonomisko situāciju, stipendijas sportistiem kļuva nedaudz mazākas, taču apstākļi ir labi. Tikko slēpotāji atgriezās no Vācijas un dosies trenēties uz Itāliju,» norāda Krukausks.

Laikraksta Ohtuleht žurnālists Otis Jervela uzsver, ka Igaunijā vislabākais nodrošinājums bijis slēpotājiem. «Dabūja visu, ko gribēja. Slēpotājus atbalstīja visi lielie sponsori, jo pēdējos desmit gados tiešām bijuši labi panākumi. Finansējumu samazināja biatlonistiem, taču ne tik krasi, lai ietekmētu rezultātus. Atšķirīgs piemērs ir tikai tramplīnlēkšana, kura pārstāvjiem budžeta nebija vispār, tāpēc arī Vankūverā ar lidojošajiem slēpotājiem nebūsim pārstāvēti.»

Optimistiem nav iemesla sūdzēties arī par Latvijas olimpisko cerību trūkumu. Skeletonisti brāļi Dukuri, bobsleja četrinieks, arī kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis, kā arī biatlonisti Ilmārs Bricis un Madara Līduma var pacīnīties par augstām vietām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Baltijas valstu izredzes Vankūverā

Igaunijas komanda
31* (distanču slēpošana 13, biatlons 9, daiļslidošana 5, kalnu slēpošana 2, snovbords 1, ziemeļu divcīņa 1.
Medaļu cerības: 3 (distanču slēpošanā Kristina Šmiguna 3 distancēs, Andruss Vērpalu un Jāks Mae 15 km klasikā)
Panākumi: 6 medaļas (zelts 4, sudrabs 1, bronza 1). Zeltu ieguvusi Kristina Šmiguna 10 km klasikā un 15 km duatlonā (Turīna 2006), Andruss Vērpalu 15 km klasika (Turīna 2006 un Soltleiksitija 2002). Sudrabu izcīnījis Vērpalu 50 km (Soltleiksitija 2002), bronzu - Jāks Mae 15 km klasikā (Soltleiksitija 2002)

Lietuvas komanda
6* sportisti (distanču slēpošana - 4, biatlons - 1, kalnu slēpošana - 1)
Medaļu cerības: 0
Panākumi: 5.vieta sporta dejās daiļslidošanas pārim Margarita Drobjazko/Povils Vanags (Soltleiksitija 2002)

Latvijas komanda
59 (hokejs 23, kamaniņu sports 10, bobslejs 9, biatlons 9, kalnu slēpošana 3, distanču slēpošana 2, skeletons 2, ātrslidošana 1, šorttreks 1**
Medaļu cerības: 2 (skeletonā Martins Dukurs, bobslejā Jāņa Miņina četrinieks)
Panākumi: 3.vieta kamaniņu sportā Mārtiņš Rubenis (Turīna 2006)
* prognoze
** abos sporta veidos startēs Haralds Silovs

Būs īpašas medaļas













Vankūveras olimpisko spēļu medaļas būs unikālas gan svara, gan dizaina, gan to izgatavošanas materiāla dēļ. Katra svērs no 500 līdz 576 gramiem. Tās būs nevis plakanas, bet viļņotas, atainojot Kanādas ainavu - kalnus, okeāna viļņus un sniega sanesumus. Katru medaļu rotās atšķirīgs fragments no Kanādas pamatiedzīvotāju tradicionālās mākslas ietekmētiem darbiem, kuros attēlots zobenvalis vai krauklis.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?