Pētījumi liecina, ka Latvijā brīvprātīgo darbā kaut reizi iesaistījies katrs ceturtais mūsu valsts iedzīvotājs, taču lielākā daļa no viņiem galvenokārt piedalījušies vides un dabas aizsardzības pasākumos, kā arī sakopšanas talkās. To, kuri iesaistījušies veco ļaužu, invalīdu, slimnieku un bērnu aprūpē, ir samērā maz, lai gan tieši šajā darbā pavadīts visvairāk stundu.
Pirmā pieredze - Grieķijā
Kāpēc Agnese to dara? Atbildot uz šo jautājumu, viņa liek nedaudz vilties - smeldzīga stāsta vietā pastāsta, kā pavisam vienkāršā veidā nonākusi pie atziņas, ka pasaule ir ļoti vienota. Tas Agnesi mudinājis iesaistīties brīvprātīgā darba kustībā. Šī atziņa atnākusi, meitenei ceļojot pa pasauli. Agnese saka: «Es sapratu, ka pasaule ir ļoti vienota. Lai cik tālu mēs viens no otra atrastos, mēs ļoti ietekmējam viens otra dzīvi.»
Pirmo pieredzi brīvprātīgajā darbā viņa guva Grieķijā, kur strādāja veco ļaužu pansionātā kā sociālais darbinieks. Atgriežoties Latvijā, Agnesei bija skaidrs - kaut kas jādara, un viņa nolēma turpināt savas brīvprātīgā darba gaitas arī dzimtenē.
Atsaucoties Latvijas Sarkanā Krusta piedāvājumam, viņa nokļuva Bērnu slimnīcā. Bērnus Agnese ļoti labi saprot, jo, būdama maza, arī pati daudz laika pavadīja ārstniecības iestādēs. Nomācošā sajūta viņai ir pazīstama, un joprojām atmiņā palikuši māsiņu uzmundrinošie vārdi.
Bērnu slimnīcā Agnese regulāri darbojas kopš septembra. Agnesei ir 24 gadi, viņa ir rīdziniece. Nav nekādas citas motivācijas reizi nedēļā priecēt un uzmundrināt slimnīcā nonākušos bērnus kā vien pašas vēlēšanās, jo viņas izvēlētā profesija nekādi nav saistīta ar darbu slimnīcā. Agnese ir Latvijas Universitātes studente, studē žurnālistiku.
Slimnīcā novērtē
Agnese stāsta, ka divas stundas, kuras viņa pavada ar bērniem, aizrit nemanot. Viņa atklājusi, ka tas ir laiks, kuru pavada, nedomājot par sevi, iekavētiem studiju darbiem, nepatikšanām, pat par vakariņām. Agnese atslēdzas no ierastās ikdienas, un katra tikšanās ar bērniem viņai dod prieku, sparu un spēku.
Agnese nesaņem nekādu atlīdzību par savu ieguldījumu slimnīcā, tas viņu apmierina, jo pretējā gadījumā tas nebūtu brīvprātīgais darbs un zustu jēga to darīt. «Kamēr es to varu, es centīšos to darīt!» saka Agnese.
«Bērnu slimnīcai, kur katru dienu ārstējas ap 600-700 pacientu, brīvprātīgo kustība ir viens no veidiem, kā palīdzēt daļai pacientu pārvarēt slimnīcas vides radīto diskomfortu. Pagaidām, cenšoties atrast optimālo sadarbības modeli, brīvprātīgie nāk ciemos pie bērniem divas pēcpusdienas nedēļā - spēlē galda spēles, parunājas, kopīgi uzzīmē kādu jauku zīmējumu. Pieļauju, ka nākotnē brīvprātīgo kustība varētu attīstīties arvien plašāk, jo guvums ir abpusējs - gan pacientiem uzlabots garastāvoklis, gan brīvprātīgajiem apziņa, ka izdarījuši labu darbu un ieguvuši jaunus draugus,» stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Pedagoģijas dienesta vadītāja Indra Veismane.
Interesē vides aizsardzība
Brīvprātīgais darbs ir visā pasaulē atzīts un populārs veids, kā iedzīvotāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē un uzlabo savu un apkārtējo dzīves kvalitāti, darbojoties gan valsts vai pašvaldības, gan nevalstiskajās organizācijās.
Eiropas Brīvprātīgā darba gada 2011 Latvijas labās gribas vēstniece Linda Ūzuliņa stāsta, ka neatkarīgi no vecuma, dzimuma, izcelsmes, nacionalitātes, reliģiskās piederības un citiem nosacījumiem brīvprātīgais darbs ikvienam sniedz iespējas būt sabiedriski aktīvam, līdzdarboties dažādos projektos, iegūt jaunu pieredzi - sociālu un profesionālu, iegūt jaunas zināšanas, pielietot savus talantus un prasmes, iegūt jaunus sociālos kontaktus, redzēt pasauli un sabiedrību, īstenot savas idejas. Labās gribas vēstniece uzskata, ka, kaut arī brīvprātīgā darba veicējs visbiežāk nesaņem atalgojumu naudā, viņš noteikti saņem gandarījumu un prieku par savu paveikto darbu.
Latvijā brīvprātīgā darba pirmsākumi meklējami vairāk nekā pirms 100 gadiem. Katrā laika periodā brīvprātīgajam darbam bijuši savi akcenti. Šobrīd tam ir dziļi sociāli sabiedriska nozīme.
«Pirmā tikšanās parasti interesentam ir ar brīvprātīgā darba koordinatoru, kad tiek izzinātas kopējās sadarbības iespējas. Brīvprātīgā darba veicējiem notiek arī apmācības un ir atbalsta persona, ar kuru kontaktēties vajadzības gadījumā,» informē labās gribas vēstniece Linda Ūzuliņa: «No brīvprātīgā darba veicējiem jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir visaktīvākie. Pētījums, kas tika īstenots šajā gadā Eiropas Brīvprātīgā darba gada 2011 nacionālās programmas ietvaros, liecina, ka vislielākā interese darboties ir vides aizsardzības un sakopšanas, dzīvnieku aprūpes, izklaides un sporta pasākumu organizēšanas jomā.»