Pat nodrošinoties ar visdažādākajām izklaidēm, ar ko īsināt laiku ceļā, ikviens brauciens daudziem liek pieredzēt vienu un to pašu - došanās uz kādu galamērķi šķiet daudz ilgāka nekā atgriešanās pa šo pašu maršrutu atpakaļ sākumpunktā. Izrādās - arī tad, ja pārvietošanās ātrums gan turpceļā, gan atpakaļceļā ir vienāds un abos braucienos pavadītais laiks īstenībā neatšķiras, minēto sajūtu mūsos rada mūsu atmiņas par mēroto maršrutu. Balstoties šajās atmiņās, mēs sliecamies arī laiku iekšēji mērīt savādāk. Turpceļā mums vēl nav atmiņu par ceļu, kas jāpieveic, bet, dodoties mājup, tās jau ļauj justies tā, it kā laiks skrietu ātrāk.
Avots: Health.com