Tam labvēlīgs faktors ir partijām no nākamā gada paredzētais valsts budžeta finansējums, kas dod iespēju politisko procesu padarīt profesionālāku, nostiprināt partiju struktūras reģionos, kā arī pieaicināt zinošus ekspertus, Dienai teica Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Vienotība šodien Tukumā savā pirmajā kongresā pēc Jaunā laika, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai apvienošanās plānojusi runāt par valsts ilgtermiņa mērķiem, taču pēdējo nedēļu notikumi runu saturu, visticamāk, būs koriģējuši. Sabiedrība no premjera partijas visvairāk gaida redzējumu, kā valsts tālāk dzīvos. Partijas pastāvēšanai tas var izrādīties būtiskāks pārbaudījums, nekā prasme to organizatoriski nostiprināt, pārvarot arī līdzšinējās problēmas, piemēram, vairāku varas centru esamību un atsevišķu strāvojumu šaubas par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu. Kongresā būs jāizraugās arī partijas vadība, par ko valde jau ir vienojusies. Vairāki kolēģi priekšsēža amatā vēlējās redzēt V. Dombrovski, kurš atteicās uzņemties šo darbu. Tādēļ Vienotību, visticamāk, turpinās vadīt Saeimas priekšsēde Solvita Āboltiņa. Viņa tandēmā ar A. Kamparu reiz jau izveda Jauno laiku no grūtībām. Valdes vēlēšanās daļēji tiks izmantots kvotu princips, tikai piecus tās locekļus ievēlot brīvā balsojumā, bet pa piecām vietām valdē būs katras Vienotību veidojošās partijas visvairāk atbalstītajiem kandidātiem vēlēšanās. Valdē aicināts arī Pilsoniskās savienības priekšsēdis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš varētu būt ārlietu sekretārs, un Aigars Štokenbergs, kurš vadīja SCP. Viņi netika ievēlēti Saeimā.
Jaunā Tautas partija
Saskaņas centra līderi vairākkārt salīdzinājuši Vienotību ar Tautas partiju, jo tā esot «tikpat ciniska», un prasme apspēlēt kolēģus labi atklājusies Saeimas priekšsēža vēlēšanās, kurās pretēji koalīcijas norunai amatā ievēlēja nevis Valdi Zatleru, bet S. Āboltiņu. V. Zatlers gan iepriekš esot brīdināts, ka balsu var nepietikt, bet, riskējot piedzīvot pazemojošus brīžus un neatsaucot kandidatūru, viņš deva iespēju sabiedrībai labāk iepazīt Vienotības tikumus. Tās līderi atzīst, ka šobrīd nav ietekmīgāka politiskā spēka «un Vienotības potenciāls ir lielāks, nekā tās vietu skaits Saeimā un valdībā,» sacīja Arvils Ašeradens.
Kādreiz neviens varenībā nevarēja spēkoties arī ar Latvijas ceļu un Tautas partiju, kas nogājušas no politiskās skatuves. Uz jautājumu, kā Vienotībai izvairīties no politisko priekšteču likteņa, atbildes bija dažādas, saskatot atšķirības šo partiju darbībā. Tautas partijā bija disciplīna, kas liedza sabiedrībai ieraudzīt tās iekšējās problēmas, bet nevienam no Vienotības politiķiem nevarētu aizliegt izteikt savu viedokli, sacīja A. Kampars. Spēcīga iekšējā opozīcija, arī pēc Ilmas Čepānes domām, nekad neļaus apreibt no panākumiem un rīkoties pretēji labas pārvaldības principiem. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis saskatījis atšķirību Vienotības un Tautas partijas mērķos. Viņš teica: «Tautas partija radīja iespaidu, ka strādā tautas labā, bet praksē enerģiju veltīja individuālu projektu attīstībai, bet Vienotība tā nerīkojas.» Informācija medijos liecinājusi, ka pretrunīgi vērtētās lietās parādījušies ar TP saistīti cilvēki. Politiskie oponenti agrāk gan norādījuši, ka arī Vienotības cilvēku intereses ir šādi lobētas.
Pārbēdzējus nepieņems
Saeimas vienprātīgais atbalsts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājam, kā arī citi parlamentā pieņemtie lēmumi, parādot, ka jaunā Saeima vairs neatrodoties kādu ārpus tās esošu personu ietekmē, uzskata vairāki Vienotības pārstāvji. Taču tai tomēr esot jādomā, kā izvairīties no lepnības un nezaudēt saikni ar sabiedrību. A. Ašeradens uzsvēra, ka ir jādomā par politikas procesa saturu, kas ir vairāku partiju problēma. A. Kampars profesionālas politikas veidošanu, iesaistot šajā darbā ar partijām nesaistītus ekspertus, uzskata par vienu no galvenajiem uzdevumiem. Viņš cer, ka ar savu autoritāti saikni ar nevalstiskajām organizācijām un atzītiem savu jomu speciālistiem varētu palīdzēt veidot Sarmīte Ēlerte. Lai nostiprinātu partiju ilgtermiņā, iecerēts veidot spēcīgas reģionālās nodaļas, to biroju darbu arī finansējot. A. Kampars raksturoja viņa iecerēto partijas finansēšanas modeli - tajā viena trešā daļa ir valsts budžeta nauda. Aģentūra LETA aprēķinājusi, ka Vienotība, atbilstoši par to atdoto balsu skaitam, gadā var pretendēt uz 86 281 latu. Otru trešdaļu varētu veidot biedru nauda, partijas biedru iemaksas nosakot atbilstoši viņu ienākumiem. Trešā daļa būtu sponsoru ziedojumi. Pieņemot, ka nākamais nebūs vēlēšanu gads, partijas uzturēšanai būtu nepieciešami ap 300 000 latu, daļu naudas paredzot reģionālo biroju darbībai, kā arī ekspertu pieaicināšanai.
Ģenerālsekretārs cer, ka nekad vairs neatgriezīsies agrākie laiki, kad partijas savus cilvēkus ārpus Rīgas motivēja ar valsts finansējumu un investīcijām, bet, lai nepaliktu bez tām, pašvaldību vadītāji staigāja no vienas partijas uz otru, atkarībā no tā, kura tajā brīdī bija pie varas. «Ir jāatrod modelis, lai pašvaldības ilgtermiņā būtu apmierinātas un varētu justies stabili,» teica A. Kampars, kurš pieļauj sadarbību arī ar reģionālajām partijām, kāda Vienotībai jau ir ar partiju Tukuma pilsētai un novadam. Viņš plānojis tikties gan ar pieredzējušiem politiķiem, kas bijuši Tautas partijā, kā Jānis Lagzdiņš, gan ar TP vietējiem līderiem, piemēram, Madonas novada priekšsēdi Andreju Ceļapīteru, Aivaru Lācaru no Talsiem, Kuldīgas novada priekšsēdi Ingu Bērziņu, Valmieras mēru Inesi Boķi. Var pieļaut, ka te ieguvums varētu būt abpusējs, jo pašvaldībās vēlētāji vairāk balso par personībām, ne tik daudz partijām. Taču Vienotība nepieļauj, ka varētu papildināt savas rindas ar pašvaldību vadītājiem, kas pabijuši jau vairākās partijās.