Viņš uzskata, ka jaunās Saeimas izveidotajā valdībā būtu nepieciešams arī Eiropas lietu ministrs. E. Rinkēvičs jau ir brīdinājis, ka 12. Saeimai prezidentūras dēļ valsts budžets būs jāpieņem decembrī, lai gan likums pēc vēlēšanām ļauj to darīt arī vēlāk.
Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) piedāvājumu līdz šā gada beigām noslēgt visu Saeimā pārstāvēto partiju vienošanos par sadarbību, sagatavojot Latvijas prezidentūru ES Padomē, ārlietu ministrs uzskata par «simpātisku ideju un labu domu», ņemot vērā iepriekšminēto apstākļu kopumu. E. Rinkēvičs teica, ka vēl var diskutēt, vai tā ir parakstīta vienošanās vai partiju apaļais galds, kurā ir iesaistīti visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki. Ideja ir apspriesta šonedēļ augstāko amatpersonu tikšanās laikā. S. Āboltiņa ceturtdien žurnālistiem uzsvēra, ka vienošanos varētu parakstīt pēc tam, kad būs skaidras Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes.
Ārlietu ministra pakļautībā ir izveidots prezidentūras sekretariāts, kuram būs būtiska loma prioritāšu izvēlē, teica Saeimas priekšsēdētāja. E. Rinkēvičs tomēr uzskata, ka piedāvājuma sagatavošanai ES darba kārtībai 2015. gadā ir jābūt politiskam lēmumam. Taču, viņaprāt, tās varētu būt ne vairāk kā trīs četras prioritātes. Ja katra ministrija centīsies nosaukt savējās, «tad nekas nebūs un mēs nebūsim sekmīgi». Jau Saeimas ārpolitikas debatēs janvārī E. Rinkēvičs sacīja, ka Latvija varētu piedāvāt «risinājumus Eiropas līmenī, kas būtu vērsti uz nepieciešamību ekonomisko attīstību saskaņot ar apkārtējo vidi». Latvija prezidentūras laikā varētu organizēt forumu par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam. Ārpolitikā, pēc ministra ieskatiem, ir jākoncentrējas uz Austrumu partnerību, Centrālo Āziju, kā arī transatlantiskajām attiecībām.
Saeimas opozīcijas partijas Saskaņas centrs un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) rezervēti uzņem Saeimas priekšsēdētājas S. Āboltiņas piedāvājumu parakstīt partiju politisko vienošanos, jo saredz tajā draudus opozīcijas iespējai kritizēt valdošo koalīciju. Saeimas priekšsēdētāja gan apgalvoja, ka partiju vienošanās par sadarbību prezidentūras sagatavošanai šīs opozīcijas tiesības neierobežos. Taču prezidentūra ir jāsagatavo 11. Saeimai. Līdzīga vienošanās ir parakstīta Lietuvā, kas būs prezidējošā valsts ES šā gada otrajā pusē. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš neredz nepieciešamību kaut ko parakstīt, un Andrejs Klementjevs, kurš nebija tik kategorisks, arī uzsvēra, ka nekādā veidā neplāno stāties ceļā sekmīgai prezidentūras sagatavošanai, jo abas partijas cer būt valdībā pēc 2014. gada rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām. «Mēs būsim toleranti, jo būsim valdībā, bet mans vārds ir svarīgāks par parakstītu papīru,» sacīja A. Brigmanis. ZZS arī rosinājusi sasaukt Saeimas sēdi, kas būtu veltīta prezidentūrai ES. A. Klementjevs norādīja, ka SC būs arī nosacījumu pakete, kurā, piemēram, būs par iespēju deputātiem, kuriem liegta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai, iepazīties ar iemesliem, kāpēc viņi nevar saņemt pielaidi.