Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Vietējo centieni līdz šim nav sadzirdēti

Līdz šim mēs klusām burbuļojām - par saviem centieniem stāstīt Latvijas sabiedrībai par veselībai kaitīgās vielas - transtaukskābes - klātesamību pārtikas produktos un to negatīvo ietekmi stāsta Dienas uzrunātie veselības, ķīmijas un uztura nozares speciālisti. Bet te uzradās kāds dānis - profesors Stēns Stenders - ar savu skaļo paziņojumu, un katliņš sāka vārīties.

Temperatūra uzkarsa pat tik augstu, ka Latvijas Pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits paziņoja - to dāni vajadzētu izraidīt no valsts. Lai netaisa nesmukumu Latvijas pārtikas uzņēmumiem. Dāņu profesors pirms nedēļas Rīgā notikušajā kardiologu kongresā nāca klajā ar skandalozu paziņojumu, ka Selgas vafelēs esošo transtaukskābju daudzumu varot pielīdzināt 10 dienā izsmēķētām cigaretēm un našķis ir bīstams veselībai.

Kaitīgie augu tauki

Patiesībā transtaukskābju klātbūtne gan pašmāju ražotajos, gan ievestajos pārtikas produktos nav nekāds jaunatklājums. Tās tur ieperinājušās kopš laikiem, kad pārtikas produktu ražošanā vai pagatavošanā tiek izmantoti cietie tauki vai margarīns, kuru sastāvā ir transtaukskābes.

Kas tās ir, un kā tās rodas? Transtaukskābes parasti sastopamas pārtikas produktos, kas ir piesātināto tauku avots, tostarp dabas produktos, piemēram, pienā, cūkgaļā, liellopu un aitas gaļā, olās un to pārstrādes produktos. Šīs vielas rodas vai to daudzums palielinās eļļas transformācijas rezultātā - spiežot eļļu augstā temperatūrā, eļļu rafinējot vai šķidros augu taukus padarot (hidrogenējot) par cietajiem taukiem vai margarīniem. Valda uzskats, ka nozīmīgākais kaitīgo transtaukskābju avots ir tieši hidrogenētie augu tauki un izstrādājumi, kuru ražošanā tie izmantoti. Galvenokārt tās ir ātrās uzkodas, maizes un konditorejas izstrādājumi, čipsi, margarīns, frī kartupeļi. No ražotāju viedokļa šādu augu tauku izmantošana ir izdevīga, jo paildzina produktu uzglabāšanas termiņu un lietošanā ir ekonomiski izdevīgāki. Turpretī patērētājiem, regulāri lietoti, šādi produkti var radīt veselības problēmas. Organiskās sintēzes institūta direktors, Medicīnas ķīmijas nodaļas vadītājs Ivars Kalviņš ir pārliecināts, ka dāņu profesora paziņojums nav tikai vētra ūdens glāzē vai mārketinga triks, lai nomelnotu vafeļu ražotāju konkurentus Latvijā. Tas esot nopietns brīdinājums. Neierobežojot uzturā produktus, kuru sastāvā ir transtaukskābes, sievietēm ar laiku varot palielināties risks saslimt ar krūts vēzi, samazināties iespēja tikt pie bērniem, cilvēkiem krietni palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. «Alcheimera slimība ir tieši atkarīga no šo tauku patērētā daudzuma. Par vēzi vēl strīdas, bet tas attiecas arī uz diabēta risku, aptaukošanos un aknu funkciju traucējumiem,» dedzīgi stāsta Kalviņš.

Var arī neuzrādīt

Galvenā problēma Latvijā ir tā, ka patērētājiem atliek vien zīlēt, kuros produktos ir transtaukskābes un kuros nav. Jo mūsu valstī nav neviena likuma, kas noteiktu, ka tās būtu jānorāda produkta marķējumā. Viss atkarīgs no ražotāja godaprāta, un arī tad sastāvā diez vai varēs atrast jēdzienu «transtaukskābes», visdrīzāk tur būs rakstīts «hidrogenētie augu tauki». Diena par to pārliecinājās, izpētot pilnīgi nejauši pa rokai gadījušos produktus. Hidrogenētie augu tauki uzrādīti ne tikai Selgas vafelēs, bet arī šokolādes cepumos, tos atradām saldējuma Pols sastāvā un tortē Vāverīte, bet Hanzas maiznīcas Pļavas maizes sastāvā norādīti tikai augu tauki. Margarīna Rama iepakojumā transtauku daudzums norādīts mazāk par 0,5%, Polijā ražotā margarīna Emilija kārbiņu rotā uzraksts «Nesatur hidrogenētos taukus».

Pārtikas un veterinārā dienesta Novērtēšanas un reģistrācijas centra vecākā eksperte Aija Melngaile piebilst: «Ja pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā norādītas tādas sastāvdaļas kā hidrogenētie tauki, margarīns, piens, gaļa, olas un to pārstrādes produkti, produktu sastāvā var būt gan piesātinātie tauki, gan transtaukskābes.»

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Inga Šmate atzīst: «Diemžēl marķēšanas noteikumi ir labvēlīgāki ražotājiem, un daudzas lietas var norādīt pēc saviem ieskatiem.» Speciālisti gan apgalvo, ka Eiropā un arī Latvijā tiekot strādāts, lai šādu vielu klātesamības uzrādīšanu noteiktu par obligātu. Savukārt Ivars Kalviņš ir skeptisks: «Atceros, cik lielas pūles bija jāpieliek, lai pieņemtu Ministru kabineta noteikumus, kas paredz marķējumā uzrādīt ne tikai E vielas, bet arī to daudzumu. Tāpēc domāju, ka arī šajā jautājumā Latvija atkal gulēs līdz pēdējam. Jau sen esmu dzirdējis, ka Latvijas dietologi par to runā, bet ražotāji saka - kamēr Eiropā nav aizliegts, ražosim, jo tā ir lētāk.»

Jāievēro mērenība

Vēl kāda ķibele - pat ja ražotājs godīgi uzrādījis šo tauku klātbūtni produkta sastāvā, neizdevās atrast to daudzumu tajā. Atkal var tikai minēt, cik gramu transtauku uzņemam, apēdot to pašu saldējumu, cepumus vai vakarā pie televizora izēdot čipsu paku. Aija Melngaile gan mierina satrauktos patērētājus - veselības risks atkarīgs no minēto produktu īpatsvara ikdienas uzturā. «Veselīgas diētas pamatprincipi ir uztura dažādība un mērenība. Latvijas diētas speciālistu izstrādātā veselīga uztura piramīda nosaka, ka našķiem - cepumiem, vafelēm, konfektēm, čipsiem un citiem - vajadzētu nodrošināt tikai 5% kopējās dienā nepieciešamās enerģijas.» Vērtējot no produktu patēriņa viedokļa, tas nozīmē, piemēram, aptuveni 20 gramu šokolādes dienā, 30-40 gramu cepumu vai vafeļu dienā. Ievērojot mērenības principu, nebūtu jāuztraucas arī par transtaukskābju saturu minētajos produktos!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvijā izpētīts

No Latvijas lielveikalos iegādātajiem produktiem lielākais transizomēru daudzums konstatēts piena un augu taukos (5,87%), margarīnā (4,86%) un saldkrējuma sviestā (4,76%).

No eļļām lielākais transtaukskābju saturs ir saulespuķu (4,36%) un augu eļļas (3,85%) saturā. Vismazākais - olīveļļā ( 0%), linsēklu (0%), rapšu (0,27%) un kaņepju eļļā (0,77%).

Vienīgā Latvijā ražotā Iecavnieka rapšu eļļa atbilst Dānijas un Francijas tiesiskajām normām.
Avots: RTU Lietišķās ķīmijas institūta profesora V. Kampara ziņojums (2008)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?