Pēc 8. Saeimas, 9. Saeimas un arī pēc 10. Saeimas vēlēšanām jaunā valdība līdz pirmajai jaunās Saeimas sēdei jau bija izveidota, un drīz pēc tās deputāti balsoja par uzticību tai. Tagad nav pārliecības, vai partijām tas izdosies, jo līdz amatu dalīšanai, kas arī iepriekš nav bijusi vienkārša, politiskie spēki nevar tikt kaut vai tāpēc, ka nav zināms koalīcijas sastāvs. Līdz jaunā Ministru kabineta apstiprināšanai strādās tagadējā Valda Dombrovska valdība, kurā ir arī Aivara Lemberga pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība. Ja atceras Zatlera Reformu partijas līdera Valda Zatlera iestāšanos pret oligarhiem, viņam vajadzētu būt visvairāk ieinteresētam drīzā valdības izveidošanā, taču no viņa sacītā piektdien pēc sarunām ar Vienotību bija jaušams, ka V. Zatlers neredz pamata steigai. Tas gan varētu izraisīt ārvalstu sabiedroto bažas par Latvijā notiekošo, ko savukārt V. Zatlers kā bijušais Valsts prezidents varētu saprast labāk, nekā viņa jaunie kolēģi.
Taču zināms solis pretim Vienotības sarunu vedēja Valda Dombrovska piedāvājumam veidot labēji centrisku koalīciju kopā ar ZRP un nacionālo apvienību VL!-TB/LNNK ir ZRP un Nacionālās apvienības ekspertu tikšanās, lai izvērtētu saskarsmes punktus un atšķirības partiju programmās. Piektdien nekas neliecināja, ka ZRP varētu atteikties no sadarbības ar SC, kura līderis Nils Ušakovs piektdien medijiem nosūtīja rakstisku vēstījumu: «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka eventuāli tiks izveidota rīcībspējīga koalīcija no trim partijām, kas uzvarēja šajās vēlēšanās, - SC, ZRP un Vienotība. Tieši šī koalīcija varēs izvest valsti no krīzes un saliedēt sabiedrību. Šo pārliecību stiprina ZRP valstiskā pieeja sarunu laikā.»
Politiķu aprindās tiek runāts tikai par dažām iespējām, ko varētu izmantot Valsts prezidents. Piemēram, viņš varētu uzticēt valdības veidošanu vēlēšanu uzvarētajiem, tātad vienam no SC līderiem - Nilam Ušakovam vai Jānim Urbanovičam. Otrs variants ir - dot iespēju veidot koalīciju V. Dombrovskim, jo viņu kā piemērotāko šim postenim ir nosaukušas visas sarunu dalībnieces. Tad ZRP būtu jāizšķiras, vai piekrist nākt koalīcijā, kurā tiek aicināta arī Nacionālā apvienība, vai ne. Ja ZRP atsakās, tad V. Dombrovskim atliktu veidot mazākuma valdību ar ZZS, kas no ZRP viedokļa nozīmētu sagraut V. Zatlera sapni par oligarhu varas samazināšanu. Taču mazākuma valdībai var arī neizdoties savākt vairākuma atbalstu Saeimā - tas gan nenozīmē 51 balsi, jo vairākums var būt mazāks, ja daļa deputātu balsojumā nepiedalās, tā samazinot nepieciešamo kvorumu. Balsojums par valdību ir atklāts. Premjera kandidātu, kurš nav ar partijām saistīts, sabiedrība, visticamāk, ieraudzītu tikai tad, ja pirmais valdības veidošanas mēģinājums būtu neveiksmīgs.
Līdzšinējo sarunu redzamākais veikums ir valdības deklarācijas metu sagatavošana, kas arī ir nebijis precedents. Pie šī dokumenta sagatavošanas ir piedalījušies četri politiskie spēki, bet piektdien kļuva skaidrs, ka no tiem kāds nebūs valdībā. Taču deklarācijas skeleta sagatavošanā nepiedalās Zaļo un Zemnieku savienība - ja tai pavērtos iespējas iesaistīties koalīcijā, tad šis darbs daļēji būtu jāsāk no sākuma. Agrāk partijas vispirms vienojās par koalīcijas sastāvu, bet valdības deklarācijas sagatavošanu pa nozarēm jau vadīja ministru kandidāti. Ne mazāk svarīgs varētu būt koalīcijas līgums, lai gan pēdējā valdībā tam vairs nebija tāda svara. ZZS neievēroja tajā rakstīto un bloķējās ar opozīciju, taču premjers V. Dombrovskis viņiem nevarēja neko padarīt, un partneri netika sodīti, piemēram, ar kāda ministra demisijas pieprasīšanu, kā tas notika senāk.