Nelielā pauzītē M. Kupčs, kurš uzņēmies arī koncerta mākslinieciskā vadītāja pienākumus un atlasījis programmu, labprāt stāsta, kāda saistība Prūsijas karalim un viņa mīļākajiem komponistiem bijusi ar Latviju un Rundāli (tur koncerts bija iecerēts iepriekš, tomēr tas notiks Mūzikas akadēmijā). «Frīdrihs pats ļoti mīlēja mūziku, un būtībā viņš bija tas, kurš netieši noteica mūzikas gaumi vācu zemēs - viņš savā galmā bija savācis visus labākos mūziķus, kas tieši vai pakārtoti atstājuši iespaidu ne tikai uz Latvijas mūzikas kultūru, bet arī visu senās mūzikas kustību. Piemēram, pie Frīdriha muzicēja cilvēks, kurš bija Kurzemes galma kapelmeistara F. Ā. Feihtnera skolotājs. Karaļa galmā acīmredzot īsāku vai garāku mirkli viesojies Mītels - slavenākais XVIII gs. Rīgas vācu komponists…» To visu stāstot, Māris Kupčs secina - atliek tikai pavilkt diedziņu, un tad var redzēt, kādi muzikālie sakari un mijiedarbības atklājas. «Mēs jau reiz spēlējām paša Frīdriha komponēto mūziku, bet šoreiz mums gribējās nospēlēt to cilvēku skaņdarbus, kuri viņam bija apkārt un kuri nav tik pazīstami. Ceram, ka tie atspoguļos noskaņu, stilu un gaumi, kas valdīja Frīdriha II galmā.»
Koncertam izvēlēti Johana Sebastiāna Baha Uvertīra BWV 1070, Georga Fīlipa Tēlemaņa Uvertīra svīta La Bourse un Karla Heinriha Grauna Te Deum - astoņpadsmitā gadsimta visvairāk spēlētais skaņdarbs, ko komponists uzrakstīja speciāli Frīdriham II un kas tika atskaņots visos svētkos. «Tas īsti vēl nav klasicisms, un tas arī vairs nav baroks. Šai mūzikai raksturīgs jūtelīgums, sentimentalitāte un ārkārtīgi skaistas flautu krāsas.»
Kur Māris Kupčs ticis pie šo skaņdarbu notīm? «Makšķerēju internetā un atklāju, ka visi šie skaņdarbi ir pieejami! Kāds ir pamanījies tos noskenēt un padarīt pieejamus. Tagad man ir Telemaņa partitūra ar visiem viņa paša veiktajiem labojumiem!» viņš smaidot atklāj. Iepriekš diriģentam nācies partitūras meklēt pa arhīviem un kopēt pašam. Reiz gan viņam izdevies kādu skaņdarbu pārfotografēt ar «ziepju trauku», savukārt bibliotēkas darbiniece izlikusies, ka to neredz.
Kādēļ koncerts no Rundāles pārcelts uz Rīgu? «Sapratām, ka aizvest visu orķestri un kori uz Rundāli ir ļoti dārgs prieks,» atteic diriģents, kurš ir pārliecināts - Mūzikas akadēmijas Lielā zāle šim koncertam ir pat piemērotāka. «Kas var būt labāks par to, kā pēc darbdienas iegriezties Mūzikas akadēmijā, paklausīties labu mūziku?» smaida Māris Kupčs.Koncerts
Mūzika Prūsijas karaļa Frīdriha II galmā. 17.VI plkst. 18 Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē. Ieeja koncertā par ziedojumiem