Pirms pāris nedēļām vakara rutīna bija omulīga un patīkama - tase tējas, vakariņas ar vīnu un tad vēl kāda glāzīte (vai divas), ko lēnām malkot, līdz laiks doties pie miera. Tagad esmu apjucis. Joprojām gribas vakaros iedzert kaut ko garšas kārpiņas kutinošu, bet neskaitāmās tējas tases, lai cik dažādas šķirnes es lietotu, nespēj panākt vēlamo efektu.
Lielveikala plauktos var atrast plašu bezalkoholisko dzērienu klāstu - augļu sulas, sīrupus, kuri, tāpat kā gāzētie dzērieni, ir piebāzti ar cukuru, E piedevām un konservantiem. Dažus tomēr izmēģināju, un, lai gan bioloģiskais ingvera un graudzāles sīrups šķita interesants, tas bija pārāk dārgs, lai kļūtu par regulāru vīna aizstājēju.
Sāku domāt par dzērieniem, kurus varētu pagatavot pats. Senāk biju gatavojis mājas limonādi un mēģinājis (izcili nesekmīgi) pagatavot ingvera alu. Šoreiz manai eksperimentēšanas kārei āķi lūpā iecirta skaistie baltie plūškoka ziedi, kuri bija sākuši plaukt tuvējā parkā. Ziedi izskatījās svaigi un vasarīgi. Liegā smarža aicināja tos pārvērst dzērienā. Recepšu meklējumi vainagojās ar ieteikumiem, sākot ar ziedu mērcēšanu ūdenī un beidzot ar biezu sīrupu, ko liet uz pankūkām. Es nolēmu, ka sīrupa pagatavošanai būs vajadzīgi kādi 40 ceri, 2,5 l ūdens un 2 kg cukura.
Nebūdams drošs, ka ziedu plūkšana angļu parkos ir likumīga nodarbe, es, pastaigājoties ar suni, it kā nejauši aizstaigāju līdz plūškokam un zagšus pielasīju pilnu mugursomu ar ziediem, ik pa laikam atskatīdamies, vai tuvumā nav parka konstebla vai kādas aktīvas mājsaimnieces. Atgriežoties mājās (kur joprojām izjutu gluži liekus sirdsapziņas pārmetumus), es atbrīvoju ziedus no liekā zaļuma, izkratīju no tiem kukaiņus, iemetu katlā, uzlēju ūdeni un ieslēdzu gāzi. Pēc piecām minūtēm atklāju, ka katls ir pilns ar iepriekš nepamanītiem kāpuriem un zirnekļiem, kuri bija izmisīgi pieķērušies nedaudzajiem virs ūdens palikušajiem ziediem. Izglābu tik daudzus, cik spēju. Ļāvu ūdenim vārīties pāris minūšu, tad iebēru cukuru, rūpīgi samaisīju un atstāju masu nostāvēties 24 stundas. Tad novārījumam pielēju četru citronu sulu un salēju sīrupu pudelēs. Nevarētu teikt, ka eksperiments bija pilnībā izdevies. Sīrupā tiešām samanāms plūškoka ziedu vieglums un dzīvesprieks, taču liego garšu pārmāc saldā sīrupainība. Nākamreiz likšu klāt mazāk cukura.
Kamēr es plānoju savus bezalkoholiskos plānus, sanāca piedalīties kādā seminārā, kurā uzzināju, ka britu ārstiem ir mācīts pieņemt - pilnīgi visi pacienti melo par to, cik daudz alkohola viņi patērē, un nosauktais glāzīšu skaits ir automātiski jāreizina ar divi. Tādēļ, iespējams, man nemaz nevajag tik ļoti satraukties par savu alkohola patēriņu, un es varu mierīgi atgriezties pie ikdienas vīna.