Izmaiņas ir šādas - ar šā gada 1. janvāri vairs nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā. Līdz 31. decembrim piešķīra piemaksu 70 santīmu apmērā par katru nostrādāto gadu līdz 1996. gadam. Piemēram, ja stāžs līdz 1996. gadam ir 37 gadi, tad piemaksa pie pensijas - 25,9 lati (37 gadi reiz Ls 0,70). Pēc LM pārstāves Marikas Kupčes teiktā, piemaksu sākotnējais mērķis bija sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam vai reformas pirmajos gados un kuriem bija liels stāžs un zemas pensijas. Taču pēc 1996. gada bija cita sistēma - tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi «bija iespējams sakrāt pensijai kapitālu, kas dotu cilvēka cienīgu pensiju», saka labklājības ministre I. Viņķele. Bezgalīgi finansēt šīs piemaksas nebija plānots.
Pret izmaiņām no 1. janvāra ir Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (SC), kurš saka: «Mēs mēģināsim apstrīdēt normu, jo uzskatām, ka tā ir diskriminācija. Cilvēkiem, kuri iet pensijā 2011. gada 31. decembrī, ir piemaksas, bet tiem, kuri iet šā gada 1. janvārī, - nav.» Viņaprāt, pārejai uz jauno kārtību vajadzēja būt pakāpeniskai - piemaksas samazinot pamazām. «Ja ievieš pakāpeniski, tad ar katru dienu mazāks ir cilvēku skaits, kuriem stāžs ir svarīgs,» saka A. Klementjevs. Kad plānots vērsties ST, deputāts precīzi nevarot vēl atbildēt, top pieteikums. «Nav problēmu savākt 20 deputātu parakstus un vērsties,» saka A. Klementjevs. Norisinoties arī sarunas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
LM norāda - līdz 1996. gadam uzkrātā apdrošināšanas stāža ietekme pensijas apmēra noteikšanā ar katru gadu samazinās. Līdz 2012. gadam iedzīvotājs piedalījies jaunajā pensiju sistēmā 16 gadus, un tādējādi būtiski ir palielinājusies veikto valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu nozīme pensijas apmēra noteikšanā. 2006. gadā ieviešot piemaksas, to piešķiršana bija paredzēta līdz 2009. gada beigām. M. Kupče stāsta - to piešķiršana ekonomiskās izaugsmes laikā tika nepamatoti paplašināta un pagarināta, tā radot būtisku papildu slogu uz speciālo budžetu, jo izmaksāšanai nepieciešamais finanšu līdzekļu apjoms nav ieplānots sociālo iemaksu likmē un tiek segts uz citu sociālo iemaksu veicēju rēķina. Kopš 2008. gada būtiski pasliktinājusies valsts ekonomiskā situācija, tāpēc šobrīd valsts vairs nevarot garantēt tādu pašu sociālā nodrošinājuma kopumu, kāds tas bija ekonomiskās izaugsmes gados.