Lai gan vīrieši savu veselību vērtē labāk nekā sievietes, viņi pie ārsta dodas retāk, Dienai norādīja Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Jolanta Skrule. Piemēram, pētījumi liecina, ka vīriešiem retāk veikti profilaktiskie izmeklējumi - izmērīts asinsspiediens, noteikts holesterīna un cukura līmenis asinīs. Kā skaidroja J. Skrule, vīrieši mazāk pievērš uzmanību labsajūtu traucējošiem simptomiem, retāk rūpējas par savu veselību un retāk maina paradumus veselības uzlabošanas nolūkā. Jāpiebilst, ka šāda uzvedība raksturīga vīriešiem ne tikai Latvijā. Netiek izmantota arī iespēja veikt, piemēram, valsts finansētu zarnu vēža skrīningu. Pērn šo iespēju izmantojuši tikai 7,63% pacientu, tai skaitā arī sievietes, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.
Latvijas Urologu asociācijas prezidents profesors Egils Vjaters Dienai pastāstīja, ka vīriešiem liela problēma ir tieši uroloģiskās slimības, piemēram, uroloģiskie audzēji, no kā katru gadu mirst aizvien vairāk un jaunāki vīrieši. Pērn Latvijā no prostatas vēža miruši 394 vīrieši, tas diagnosticēts 1039 jauniem pacientiem. No prostatas vēža mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaudzis par 16%, stāstīja E. Vjaters. Kā galveno iemeslu viņš minēja vīriešu nevēlēšanos laikus doties pie speciālista - 50% vīriešu, piemēram, prostatas vēža ārstēšanu sāk ielaistā slimības stadijā. Problēmu pastiprina arī valsts nepietiekamais atbalsts, un pie urologiem veidojas garas rindas, īpaši reģionos, kur trūkst šo speciālistu.
Vīriešu nevēlēšanās laikus doties pie ārsta skaidrojama ar sabiedrības nostāju, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja asociētā profesore Gunta Ancāne. «Sabiedrība no vīrieša gaida, ka viņš būs stiprs un drosmīgs, savukārt sievietes tēls sabiedrībā vairāk atļauj būt vājai un neaizsargātai. Tāpēc tieši sociālo vērtību dēļ, kas darbojas zemapziņas līmenī, vīrietim ir grūtāk aiziet un palūgt palīdzību nekā sievietei,» Dienai sacīja G. Ancāne.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, paredzamais mūža ilgums vīriešiem patlaban ir 69,1 gads, sievietēm - 78,9 gadi. Tomēr ārsta neapmeklēšana laikus ir tikai viens no daudziem iemesliem, kāpēc vīriešu mūža ilgums ir īsāks. J. Skrule atzīmēja, ka vīriešiem ir neveselīgāki dzīvesveida paradumi, piemēram, vērojams augsts smēķētāju īpatsvars un bieža alkohola lietošana, kā arī riskantāks dzīvesveids. Vīrieši nereti ir vairāk pakļauti stresam, par to liecina arī augstais pašnāvību rādītājs vīriešu vidū - pērn tīša paškaitējuma ietekmē miruši 370 vīrieši un 73 sievietes.
Lai uzlabotu situāciju, jau no mazotnes nepieciešams mācīt, ka veselība ir vērtība, Dienai norādīja veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība). Šādam nolūkam skolās vajadzētu ieviest veselības mācību. Savu artavu var dot arī ģimenes ārsti, piemēram, otrā valsts apmaksātā māsa varētu aicināt vīriešus uz profilaktiskajām apskatēm, piebilda ministre. E. Vjaters uzsver izglītojošas kampaņas nepieciešamību, tieši tāpēc Latvijas Urologu asociācija septembrī plāno plašas aktivitātes, lai pievērstu vīriešu uzmanību savai veselībai. Savukārt valstij vajadzētu uzlabot urologu pieejamību, īpaši lauku reģionos, norādīja E. Vjaters.