Par programmas atklāšanas filmu izvēlēta režisora Oles Bornedāla filma Cita mīlestība - stāsts par kāda «dzīves notriekta» vīrieša «otro elpu», otro iespēju. Jonass šķietami vainojams kādas jaunas sievietes autoavārijā. Dodoties viņu apciemot slimnīcā, Jonass pieņem atmiņu zaudējušās sievietes un viņas tuvinieku sev piespēlēto lomu - viņš kļūst par sava «upura» izredzēto. O.Bornedāls pārstāv vidējo Dānijas režisoru paaudzi - viņa veiksmīgākais darbs līdz šim ir bijis kaislīgi dramatiskā melodrāma Mans vārds ir Dina/I am Dina (2002). Līdzīgu sižetisku uzstādījumu piedāvā režisora Jannika Johansena filma Baltā nakts - stāsts par darbaholiķi, kura dzīvi radikāli izmaina dramatisks notikums - viņš, pārticis nekustamo īpašumu biznesmenis, pēkšņi vainojams kāda cilvēka nāvē. Filma pārliecina ar dramatisko spriedzi un labo aktierdarbu galvenajā lomā (aktieris Larss Brigmans), turklāt iezīmē jaunu pavērsienu režisora J.Johansena darbībā, viņa līdz šim veiksmīgākais darbs ir komēdija Nozagt Rembrantu/ Stealing Rembrandt (2003). Arī režisora Andersa Morgentālera filmas Atbalss centrā ir pusmūža vīrieša drāma - policists, kurš zaudējis aizbildniecības tiesības pret savu dēlu un nolemj viņu nozagt.
Filma Ēriks Nīče. Agrīnie gadi, I daļa, ko veidojis režisors Jakobs Tūsens, neiztiek bez nacionālās superzvaigznes Larsa fon Trīra. Trīrs ir šīs filmas scenārija autors, tās pamatā lērums autobiogrāfisku atsauču uz režisora studiju gadiem Dānijas filmu skolā. Filma Latvijā rādīta kādā no Ziemeļvalstu filmu dienu programmām, taču tas nemazina šī ironiskā stāsta par topošo režisoru Ēriku Nīči (lomā Jonatans Spangs) pievilcību.
Programmā iekļautas arī dokumentālās filmas Viss ir relatīvs un Mehāniskā mīlestība - pirmā izvirza uzdevumu izpētīt sāpju, ciešanu un emociju dabu, otrā aprobežojas ar racionālāku uzdevumu - stāstījumu par attiecībām starp cilvēkiem un robotiem.