Sieviete aiz rokas parauj dēlu malā un liek viņam iet pie citiem bērniem, kas peldas un plunčājas tikai nedaudz nostāk. Gulbji ik pa brīdim uzšņāc peldvietas apmeklētājiem, bet pēc paēšanas mierīgi aizpeld uz otru upes krastu, kur niedrēs ir viņu ligzdas vieta.
Negadījums Sarkandaugavā notika trešdienas vakarā, kad kāda sieviete, būdama grūtniecības pēdējā mēnesī, piepeldējusi pārāk tuvu gulbja ligzdai un putns meties viņai virsū, vēsta iekšlietu dienesti. Viņai palīgā steidzās vīrs, kurš to aizgaiņāja tālāk. Vīrietis nolēma vēl papeldēt, taču putns bija kļuvis agresīvs un viņam sekoja. Dziļumā starp abiem notika cīņa, un, nespēdams atvairīt gulbja uzbrukumus, vīrietis pakļuva zem ūdens. Vīrietim palīgā steidzās citi atpūtnieki, taču bija jau par vēlu un viņu neizdevās glābt arī ātrajai palīdzībai, kas esot ieradusies četru minūšu laikā.
«Gulbji ir neprognozējami, kad viņiem ir bērni,» uzsver Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko. Viņš iesaka ūdenī gulbim vispār netuvoties, bet arī krastā būt piesardzīgiem: «Kad cilvēks redz, ka gulbis sāk uzpūsties, saceļ spārnus, tas ir signāls, ka kaut kas nav riktīgi.»
Gadījumi, kad šie ūdensputni uzbrūk peldētājiem, ir ļoti reti, ornitologs pēdējo tādu atminas pirms pieciem gadiem. D. Boiko ieskatā atpūtnieki šajā reizē pārkāpa robežu, pārāk tuvu piekļūstot gulbju teritorijai, tādēļ notikušajā paši vien ir vainojami.
Iepazīstot klātienē Sarkandaugavā mītošo paugurknābja gulbju pāri, kuram šogad ir trīs mazi gulbīši, viņš pārliecinās, ka putni pie cilvēkiem ir pieraduši, jo tiek regulāri piebaroti. Vicinot roku no augšas uz leju, D. Boiko it kā imitējot maizes mešanas kustības, gulbji nekavējoties no upes otra krasta piepeld klāt un ēd no viņa rokas.
Ornitologs skaidro, ka piebaroti gulbji izrāda mazākas bailes no cilvēkiem un mēdz agresīvāk reaģēt, ja sajūt briesmas. Visiem gulbjiem ļoti nepatīk asas kustības, ko, visticamāk, veica peldētājs, glābjot sievu. «Jo vairāk mēs darām straujas kustības, kliedzam, mēģinām uzbrukt gulbim, viņš to saprot, ka viņam jāaizsargājas. Ja viņam ir mazuļi, tad viņš var iesist ar spārnu,» stāsta D. Boiko. Tēviņš, kura svars parasti pārsniedz desmit kilogramus, ar spārna sitienu 12 gadu vecam bērnam var pat salauzt roku vai kāju, bet pieaugušajam radīt pamatīgu zilumu. «Pats esmu kārtīgi dabūjis,» piebilst ornitologs un pieļauj, ka tieši no tā noslīkušais peldētājs cīņā cietis.
Peldvietā satiktais kundziņsalietis Imants stāsta, ka peldētāji šeit bieži mēdz būt alkohola reibumā un paši tracina putnus, sacenšoties, kurš tos spēs noķert. Citu peldvietu tuvumā nav, bet uz jūru aizbraukt daudzi nevar atļauties, tādēļ atliek nākt uz šejieni, viņš skaidro. Kā novēroja Diena, trešdienas traģiskos notikumus vairums atpūtnieku uzņem bez emocijām un par putniem nesatraucas.