Profesors Tims Anvins, kurš reizē ir arī UNESCO priekšsēdētājs informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, ar piemēru no personīgās dzīves ieskicē, cik bīstamā pasaulē nākas uzturēties katra cilvēka personīgajiem datiem. Viņš nevar aizmirst savu ārstēšanos kādā slimnīcā, kur vēlāk pēc izrakstīšanās saņemti visu to pacientu dati, kas šajā slimnīcā nonākuši ar tieši tādu pašu diagnozi.
Kiberdrošības konferencē ne reizi vien tiek pieminēts bijušā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras darbinieka Edvarda Snoudena vārds. Kaut gan pagājuši vairāk nekā divi gadi, kopš skandalozais sistēmu administrators laikrakstiem The Guardian un The Washington Post nodeva slepenu informāciju par ASV izlūkdienestiem, šis gadījums joprojām ir kā neatslēgta trauksmes poga un vēl ilgi kalpos kā spilgtākais apliecinājums jūtīgajam datu aizsardzības tematam. Protams, ja neparādīsies kāds vēl spilgtāks.
E. Snoudens aizskāra visaugstāko līmeni, tomēr tā sauktā interneta tumšā puse ikdienas staigā līdzi ir arī vienkāršajiem interneta lietotājiem un ikvienam uzņēmumam. Par to tiek runāts pārāk maz, uzsver konferences eksperti, atklājot, ka jebkura iekārta, kas sasaistīta ar internetu, ir vismaz par 50% pakļauta hakeru uzbrukumiem. Symantec ir viens no uzņēmumiem, kas organizācijām visā pasaulē palīdz aizsargāt un pārvaldīt informācijas vidi. Tā pārstāvis Zoltans Preščenijs atklāj kritisku tendenci, proti, 70% uzņēmumu darbinieku nav pietiekams profesionalitātes līmenis, lai vispār konstatētu hakeru uzbrukumus.
Transakciju drošums
Programmatūru uzņēmums Vasco apkalpo uzņēmumus vairāk nekā 100 valstīs, arvien biežāk nonākot pie secinājuma, ka hakeru izstrādātās krāpšanas shēmas apdraud tiešsaistes banku operācijas. Uzņēmuma pārstāvis Rafs van Ermengems teic, ka ne tikai klientiem, bet arī bankām tas ir liels izaicinājums, īpaši apstākļos, kad lietotāji gana uzstājīgi pieprasa ērtākus piekļuves veidus banku aplikācijām. Līdzīgi kā citi nozares spēlētāji, arī Vasco mēģina rast risinājumu, izstrādājot īpašas tehnoloģijas.
Latvijas bankas pagaidām dara visu iespējamo, lai maksimāli pasargātos pret hakeru uzbrukumiem. Konferences organizētājs, IT drošības jautājumu eksperts Andris Soroka velta labus vārdus bankām, norādot, ka tās ieviesušas 3D drošības aizsardzību, kas, veicot pārskaitījumu, paredz vēl papildus ievadīt drošības kodu. Tomēr kritizē, ka joprojām pastāv interneta banku kodu kartes. «Ja gadījumā jūsu dators vai mobilais telefons ir inficēts, tad pastāv iespēja, ka, gadu strādājot ar inficētu datoru, ļaunatūra nolasīs visus jūsu kodus,» Dienai skaidro A. Soroka. Lai nozagtu datus, hakeriem pat nevajag piepūlēties ar ļaunatūras izstrādi, cilvēki pagaidām gana viegli uzķeras uz ļaundaru izsūtītajām informācijas izkrāpšanas vēstulēm, kas rada maldinošu iespaidu, ka sūtītājs ir banka. «Teorētiski, ja tiek iegūta kontrole pār attālināto darba vietu un telefonu, ir iespējams izdarīt jebko. Te runa vairs nav tikai par piekļuvi banku datiem, bet pie jebkuras konfidencionālas informācijas,» uzsver A. Soroka.
Skaidrs mērķējums
IBM Globālās kiberdrošības informācijas un reaģēšanas komandas drošības konsultants Mārtiņš Saulītis teic, ka tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā arvien biežāk nonāk ļoti veiksmīgi krāpšanas mēģinājumi, kurus atklāj tikai tāpēc, ka banku kontos vairs nepietiek naudas: «Piemēram, uz banku atnāk cilvēks, kurš vēlas pārskaitīt naudu, viņš aizpilda formu un iesniedz to bankā, kur banka to tālāk apstrādā. Tagad iedomāsimies, ka forma uz banku tiek aizsūtīta ieskenētā veidā. Tur ir visa vajadzīgā informācija un pat paraksti. Tas viss izskatās tik ticami, ka atduras tikai tāpēc, ka kontā vienkārši nav naudas. Tad bankas sazinās ar klientu, lai informētu, ka nevar veikt pārskaitījumu, jo kontā nav naudas. Tad tas nāk gaismā, jo klients atklāj, ka nemaz nav vēlējies neko pārskaitīt.» M. Saulītis teic, ka šādas darbības ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja noziegumā ir iesaistīti bankas darbinieki, vai arī otrs variants - likumpārkāpēji ir iekļuvuši bankas tīklā saviem spēkiem.