Lietuvā sievietes vadošos amatos ir 39% gadījumu, bet Igaunijā - 37%. Arī Polijā šis rādītājs ir samērā augsts, kur katru trešo vadošo amatu ieņem daiļā dzimuma pārstāves (34%), bet pēc tam tuvākā sekotāja ir Beļģija ar 30%. Vidēji Eiropā sievietes ieņem 23% vadošu amatu. Daudzās ekonomiski attīstītās Eiropas valstīs ir arī liels skaits tādu uzņēmumu, kuru vadībā nav nevienas dāmas.
Sievietes, kas ieņem vadošus amatus, Latvijā visbiežāk pilda finanšu direktores pienākumus, izplatīta ir arī viņu strādāšana par uzņēmumu izpilddirektorēm, operāciju direktorēm un cilvēkresursu vadības direktorēm.
Viens no iespējamajiem skaidrojumiem, kādēļ tieši Latvijā ir tik labi dzimumu līdztiesības rādītāji biznesa vidē, ir darba devēju pretimnākošā attieksme pret darbinieču gaidāmo pieaugumu ģimenē un došanos dekrētā, pieļauj pētījuma veicēji. 87% aptaujāto Latvijas uzņēmumu patur darbvietu atvērtu līdz vienam gadam darbiniecei, kura dodas dekrētā, savukārt 65% uzņēmumu darbvietu paturēs rezervētu ilgāk nekā gadu. Vidēji Eiropā darbvietu uz dekrēta laiku līdz gadam iesaldē 65% uzņēmumu, bet uz ilgāku laiku - tikai 31% uzņēmumu. Kā citas nozīmīgas priekšrocības strādājošajām māmiņām var minēt elastīgo darba laiku un iespēju paņemt bezalgas atvaļinājumu, ja rodas tāda vajadzība. «Pētījuma rezultāti iezīmē tendenci, kas raksturo kopējo darba tirgu Latvijā, ne tikai sievietes uzņēmumos - darba devēji dod priekšroku mazākai darbinieku rotācijai, ir ieinteresēti paturēt spējīgus darbiniekus, arī tad, ja nākas taupīt darbvietas samērā ilgu laiku. Citur Eiropā uzņēmumi labprātāk izvēlas ieguldīt jauna darbinieka atrašanā,» pētījuma rezultātus komentē Jeļena Žovnikova, Grant Thornton Rimess Baltic partnere.