«Šāda proporcija mums neliekas saprotama,» Dienai uzsver Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kurš vada RACA. Viņš norāda, ka joprojām nesiltinātu pašvaldības īpašumā esošo publisko ēku ir ļoti daudz un var rasties situācija, kad tiks nelietderīgi tērēti līdzekļi, lai izstrādātu tehniskos projektus, veiktu siltuma zuduma auditus arī tādiem projektiem, kas pēc tam konkurences dēļ finansējumu nesaņems. Pēc sarunām ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem secināts, ka programmā līdzekļu pārdale vairs nav iespējama, taču pašvaldību pārstāvji uzskata, ka perioda vidū, kad notiks rezultātu izvērtēšana, tā tomēr būtu jāveic, ja atklātos, ka citas ES programmas nepildās. V. A. Krauklis pieļauj, ka, piemēram, dzīvojamo ēku siltināšanas projektiem nauda varētu palikt pāri, taču šīs programmas ir Ekonomikas ministrijas pārziņā, kas iespējamo pārdali varētu apgrūtināt.
Vaicāts, vai daudzas pašvaldības savulaik tieši publisko ēku siltināšanai neatvēlēja tos līdzekļus, ko piešķīra par novadu apvienošanos, V. A. Krauklis atbild, ka daļa skolu par šo naudu tiešām nosiltinātas, taču joprojām ir ļoti daudz ēku, kam siltināšana ir ļoti vajadzīga. Valkā tādi objekti ir seši, ieskaitot pašvaldības ēku, bet pastāv bažas, ka pie esošā finansējuma labākajā gadījumā naudu izdosies iegūt viena objekta siltināšanai. Pašvaldībai līdzekļu, par ko nosiltināt pārējās ēkas, nav.
Vēl viena reģionālā attīstības centra - Kuldīgas novada - domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) piekrīt kolēģa nostājai, uzskatot, ka proporcija attiecībā uz lielāko daļu Latvijas pašvaldību ir netaisnīga. Kuldīgas novadā būtu jāsiltina, piemēram, Sociālā dienesta, kā arī divas pagasta pārvalžu ēkas. Taču ar pašreizējo finansējumu, līdzīgi kā Valkā, arī Kuldīgā cerības dabūt naudu ir vienam objektam. «Šajā plānošanas periodā lielajām pilsētām kopumā ir piešķirts ļoti daudz naudas, taču mēs negribam būt tie, kuru dēļ programmu nobremzē,» uzsver I. Bērziņa. Jau tā ir programmas, kurās finansējuma apgūšana vēl nav sākusies, un pastāv risks, ka, izvērtējot līdzekļu izlietojumu, 2018. gadā ES institūcijas daļu naudas var arī atņemt, ja tā nebūs ieguldīta.
Savukārt Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) norāda, ka līdzekļu piešķīrumu vajag vērtēt nevis pēc pašvaldību skaita, bet tā, cik procentuāli objektu ir lielajās pilsētās. Viņaprāt, nevar salīdzināt tādu pilsētu, kur nesiltinātas ir 30-40 publiskās ēkas, un nelielu novadu, kur tādu ēku ir četras. Arī Jelgavā siltināšanu joprojām gaida viena skola, vairāki bērnudārzi, policijas ēka un citi objekti.
VARAM pārstāve Kristīne Kļaveniece Dienai skaidro, ka ES fondu pirmā atlases kārta paredzēta deviņām nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām - plānotais finansējums ir 36,8 miljoni eiro. Otrā kārta - 110 pašvaldībām, kas ir ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem, un tur plānoti aptuveni 18,5 miljoni eiro. Attiecībā uz 110 novadu pašvaldību finansējumu, VARAM organizē projektu priekšatlasi, uz kuru nav obligāti jāiesniedz tehniskie projekti. VARAM arī neizslēdz, ka 2019. gadā, izvērtējot programmas starpposma rādītājus, teorētiski pastāv iespēja līdzekļus pārdalīt, ja kādā programmā tie nebūs apgūti, kā to iesaka V. A. Krauklis.
Aprunājoties ar citu pašvaldību vadītājiem, Diena nonāca pie secinājuma, ka situācija tomēr ir visai atšķirīga, un ir arī tādas pašvaldības, kurās publisko ēku siltināšana jau ir atrisināta. Tā Pierīgas pašvaldību apvienības izpilddirektore Daiga Jurēvica norāda, ka lielākā daļa Pierīgas pašvaldību publiskās ēkas ir nosiltinājusi, izņēmums ir Ādažu skola, kas ir ļoti liela un jāsiltina vairākās kārtās. Īpašu ambīciju ES naudas apguvē šajā programmā nav arī samērā nelielajam pierobežas novadam - Naukšēniem. Domes vadītājs Jānis Zuments Dienai saka, ka novadā ir vairākas vēsturiskās ēkas, ko tradicionālā veidā siltināt nav iespējams, piemēram, Ķoņu pagasta pārvalde atrodas bijušajā muižā. Novada vadītājs cer, ka viena objekta - pašvaldības administratīvās ēkas - siltināšanai finansējumu no ES fondiem tomēr izdosies iegūt.