Kim? publiskā darbība Spīķeros Maskavas ielā tika sākta 2009. gada Muzeju naktī. Divarpus gadu laikā institūcija ir strauji kļuvusi par vienu no publiski redzamākajiem laikmetīgās mākslas centriem Rīgā ar izkoptu izstāžu programmu, kā arī izglītojošo un izklaidējošo notikumu kopumu.
Septembrī beidzās ar Kultūras ministriju (KM) noslēgtā līdzfinansējuma līguma triju gadu termiņš. Līdz šim brīdim - līdzīgi kā citām profesionālām nevalstiskām organizācijām, kas darbojas vizuālās mākslas laukā, - no KM puses nav radīta iespēja konkursa kārtībā pretendēt uz finanšu piešķīrumu. Šī neskaidrība iezīmē arī nākamā gada finansiālā atbalsta prognozes. Neskatoties uz kim? darbu, piesaistot finansējumu no Valsts kultūrkapitāla fonda, Rīgas domes, starptautiskiem fondiem, vēstniecībām, kultūras institūtiem un citiem korporatīviem atbalstītājiem vai privātiem avotiem, iegūtie resursi lielākoties ir pietiekami tikai pašreiz aktīvajiem projektiem. Ar tiem nepietiek, lai nosegtu kim? administratīvos un tehniskos izdevumus. Balansējot starp sarežģītu profesionālās mākslas izstāžu rīkošanu un dalību kultūras masu pasākumos, piemēram, Muzeju naktī, Baltajā naktī, Rīgas svētkos, kim? regulāri startē arī KM rīkotajos liela mēroga pasākumu finansējuma konkursos, kas ir atbalstāms, tomēr ne stabili plānojams resursu piesaistes veids.
Kim? direktore secina, ka paralēli naudas jautājumam ne mazāk svarīga ir politiķu interese vispār runāt par to, kas ir šis jēdziens «laikmetīgā māksla», - līdzīgi, kā tas notiek tādās jomās kā klasiskā mūzika, opera, teātris, klasiskā un modernā perioda māksla.
Savā jauniegūtajā sabiedriskā labuma statusā kim? saredz neizmantotas iespējas piesaistīt uzņēmējus un privātpersonas ziedot organizācijai. Tas būtu nozīmīgs solis filantropijas prakses veicināšanā saistībā ar Latvijas kultūras organizācijām, bet, lai šo procesu iekustinātu, ir vēlami signāli arī «no augšas». «Cilvēku apziņā šī vieta jau ir zināms un neatņemams punkts Rīgas kultūras kartē, tāpēc aizsākto procesu turpinājums ir galēji nepieciešams ne tikai māksliniekiem un kultūras darbiniekiem, bet arī sabiedrībai kopumā,» uzskata Z. Onckule.