Tagad Valsts prezidents šaubu gadījumā var doties uz Satversmes tiesu tikai pēc tam, kad likums ir izsludināts. Prezidents var nodot kādu likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vai apturēt tā publicēšanu uz diviem mēnešiem, un tad projekta likteni izšķir tauta referendumā. Likuma apturēšanu var rosināt arī viena trešdaļa Saeimas deputātu. Taču šos pantus nevar izmantot gadījumos, kad Saeima kādu projektu pieņēmusi kā steidzamu.
Egila Levita vadītā Konstitucionālo tiesību komisija šādu ierosinājumu Saeimai jau izteica Valda Zatlera prezidentūras laikā līdz ar citiem priekšlikumiem, kas paredzēja arī Valsts prezidenta tiesību palielināšanu. «Tas neapšaubāmi ir Valsts prezidenta pilnvaru paplašinājums,» Dienai atzina V. Zatlers, kurš praksē saskāries ar situāciju, kad viņam nācās izsludināt kādu likumu, bet pēc tam lūgt Satversmes tiesu to izvērtēt, jo Saeima to caurlūkojot atstāja negrozītu. Tāpēc V. Zatlers uzskata, ka ierosinājums ir racionāls, bet par to noteikti vēl esot jādiskutē, modelējot visus iespējamos gadījumus, kādi var rasties, šo normu ieviešot.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kurš ir arī Konstitucionālo tiesību komisijā, uzskata par pamatotu šo priekšlikumu, jo Valsts prezidents ir devis zvērestu un līdz ar to viņam būtu jāparedz iespēja neparakstīt likumu gadījumos, kad, pēc prezidenta domām, tas neatbilst Satversmei. Lūgts izteikt viedokli par varbūtību, ka šādi Valsts prezidents var iesaldēt steidzamu likumu uz pusgadu, kamēr Satversmes tiesa to vērtē, G. Kusiņš atbildēja, norādot, ka steidzams likums arī nevarētu būt pretrunā ar Satversmi. Turklāt šādos gadījumos Saeima var sagatavot un pieņemt jaunus likuma grozījumus, kuros ir novērstas nepilnības. G. Kusiņš nedomā, ka Valsts prezidentam bieži nāktos izmantot šādu iespēju, taču atgādināja situāciju pirms referenduma par valsts valodas statusu, kad valsts pirmā amatpersona rosinātajā projektā saskatīja pretrunas ar Satversmes kodolu, bet norādīja, ka nevar neko darīt.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) piekrīt, ka, no vienas puses, Konstitucionālo tiesību komisijas ierosinājums nebūtu slikts un arī citās valstīs šāds preventīvās kontroles mehānisms ir paredzēts, taču būtu rūpīgi jāizvērtē visi aspekti un jānoskaidro Satversmes tiesas tiesnešu viedoklis. Valsts prezidents ir plānojis konsultēties ar Satversmes tiesu pirms savas iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, Dienai sacīja prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars. Viņš vēl nevarot pateikt, cik ilgā laikā katrs Konstitucionālo tiesību komisijas ieteikums tiks sagatavots iesniegšanai parlamentā, bet prezidents vēlas, lai tie būtu īstenoti dzīvē.
Konstitucionālo tiesību komisija arī aicināja paredzēt - Centrālajai vēlēšanu komisijai un kompetentai tiesu institūcijai ir jānodrošina, ka parakstu vākšana par pilsoņu rosinātu likumprojektu tiek organizēta tikai tad, ja tas ir pilnīgi izstrādāts projekts, kas neaizskar Satversmes kodolu. Pagājušās nedēļas sākumā Konstitucionālo tiesību komisija nāca klajā ar apjomīgu ziņojumu, kurā galvenais uzsvars bija likts uz nepieciešamību uzrakstīt Satversmes preambulu, kurā atspoguļotu pamatlikuma kodolu, noraidot vairāku partiju aicinājumu paredzēt negrozāmos pantus, kas liegtu to principus nostiprināt.