Itālijas izlases galvenais treneris Čezāre Prandelli, kurš starp PK treneriem saņem otru lielāko atalgojumu, svarīgajai spēlei ar Urugvaju ieplānoja dažas korekcijas komandas sastāvā. Pirmkārt, pirmo spēli Brazīlijā aizvadīja labās malas aizsargs Matia de Ščiljo, kurš tika iekļauts komandā, lai gan pirms PK sākuma vēl nebija pilnībā sadziedējis savainojumu. Otrkārt, beidzot Itālija nolēma spēlēt ar diviem klasiskiem smailes uzbrucējiem. Iepriekš garajam Mario Balotelli blakus spēlēja uzbrūkošais pussargs Antonio Kandreva, bet šoreiz sākumsastāvā tika sūtīts Itālijas A Sērijas rezultatīvākais futbolists Čiro Immobile.
Arī Urugvajas izlases treneris Oskars Tavaress bija sarūpējis dažus taktiskus risinājumus tieši šai spēlei. Abas komandas nolēma mačā stiprināt aizsardzību, pirmo reizi šajā PK nolemjot spēlēt ar trīs centra aizsargiem.
Mača sākumā iniciatīvu savās rokās pārņēma Itālija, kurai šajā spēlē derēja arī neizšķirts, jo tādā gadījumā astotdaļfinālā iekļūtu viņi, pateicoties labākai vārtu attiecībai. Taču pie labām vārtu gūšanas iespējām vai pat sitieniem pa vārtiem viņi netika. Tāpat kā Urugvaja - abu komandu izvēlētā piesardzīgā spēles maniere darīja savu. Bija daudz cīņas laukuma centrā, maz saasinājumu pie kādas komandas vārtiem. Mačā, kurā agri vai vēlu notikumiem būtu «jāuzsprāgst», bija tikai laika jautājums, kad kļūs jautrāk.
Urugvaja cerēja izsaukt jautrību ar pretuzbrukumiem. Lauvas tiesu savu uzbrukumu dienvidamerikāņi balstīja uz tālajām piespēlēm. Augumā raženajam Edinsonam Kavani bija jācīnās par katru bumbu «otrajā stāvā» pret trīs itāļu aizsargiem, bet Luisam Svaresam un uzbrūkošajiem pussargiem bija jāsavāc bumbas pēc šīm divcīņām. Reizēm tas izdevās, reizēm ne, bet pie labām vārtu gūšanas iespējām tādā veidā tikt neizdevās. Drīzāk jau Itālija bija tuvāk rezultāta atklāšanai, jo viņi pie Fernando Muslera vārtiem viesojās biežāk.
Pakāpeniski gan dienvidamerikāņi aktivizējās. Vairumu savu uzbrukumu virzot pa savu kreiso flangu, kur itāliešiem spēlēja mazāk pieredzējušais Mateo Darmians, pēc spēlētas pusstundas Svaress tika pie pirmās vārtu gūšanas iespējas - vietā bija vārtsargs Džanluidži Bufons, kurš pret Kostariku nospēlēja ne pārāk pārliecinoši.
Pēc neizteiksmīga pirmā puslaika Prandelli spēra vēl vienu soli pretim neizšķirta noturēšanai - uzbrucēju Mario Balotelli nomainīja pussargs Marko Parolo. Pārtraukumā maiņu veica arī Urugvajas izlase, taču viņu spēles zīmējumu tā nemainīja. Spēlētāji un treneri nelika spēlei kļūt atklātākai, taču to izdarīja tiesnesis - 59. minūtē meksikāņu arbitrs Marko Rodrigess noraidīja Itālijas pussargu Klaudijo Markizio par rupju spēli divcīņā.
Nokļūstot skaitliskā vairākumā, Urugvaja aktivizējās, savukārt Itālija vēl vairāk ierakās aizsardzībā. Tas gan nepalīdzēja viņiem bez vārtu gūšanas iespējām atstāt Luisu Svaresu - eksplozīvais uzbrucējs ielauzās pretinieku soda laukumā un nonāca praktiski aci pret aci ar Itālijas komandas kapteini Bufonu, bet šajā duelī pārāks bija vārtsargs. Pēdējās 15 minūtēs Itālija izvietoja «autobusu» sava soda laukuma priekšā, liedzot Urugvajai pieeju pie saviem vārtiem no spēles. Taču tas nepalīdzēja pie standartsituācijās. Pēc stūra sitiena Urugvajas kapteinis Djego Godins izrāva uzvaru savai komandai. 1:0 - un Urugvaja pēc sliktā čempionāta sākuma sasniedz astotdaļfinālu. Savukārt Itālija, kas sāka ar pārliecinošu 2:1 pār Angliju, brauc mājās.