Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +5 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 17. novembris
Uga, Hugo, Uģis

Za poņimaņije!

Ilmārs Znotiņš

Vēlā pēcpusdienā, vadot auto pār Akmens tiltu, kur auto plūsma ir mēreni lēna, iekļaujos rimtajā kustībā, lai nokļūtu aizsalušās upes otrā krastā. Pēkšņi man priekšā braucošais melnais BMW strauji izbrauc uz tramvaja sliedēm un drāžas lejup kā mežonīgs kalnu strauts, kas izlauzis sev gultni blakus mierīgi plūstošajai platajai straumei. Acu priekšā nozib Latvijas valsts reģistrācijas numura zīme, kuru ietver īpaši sarūpēts plastmasas rāmītis ar uzrakstu «MBД Российской Федерaций» (Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija) un labi pazīstamais trīskrāsu karogs ar divgalvaino ērgli tam priekšā. Nekā īpaša, parasts satiksmes noteikumu pārkāpējs. Tomēr, pārdomājot šo situāciju simboliski - emocionālās uztveres līmenī, rodas jautājumi, uz kuriem man nav skaidras atbildes.

Vai šis Latvijai piederīgais cilvēks tik ļoti nemīl mūsu valsti un patiesi mīl Krieviju? Vai tā ir etniskās piederības apliecināšana lielai tautai, lai justos drošāk? Varbūt tas ir protests pret latviešu valodu, kuru gadu gaitā nav bijusi vēlēšanās apgūt? Vai tomēr tas ir padomijas atstātais mantojums, kuru papildina lielkrievu šovinisma iezīmes un mūsdienu Latvijas ideoloģiskā redzējuma trūkums?

Iespējams, ka šie un citi nenoskaidrotie jautājumi ir veicinājuši referendumu par krievu valodas atkal atgriešanos privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar citām Latvijā dzīvojošo mazākumtautību valodām. Par neskaidrajiem jautājumiem ir jārunā atklāti un jāmeklē kopsaucēji. Tomēr mainīt valsts pamatlikumu tikai tāpēc, ka cilvēki, ilgus gadus dzīvojot Latvijā, nav apguvuši latviešu valodu, nav saprātīgi. No valodas nezināšanas arī rodas atsvešinātība, jo kā gan cilvēks var īsti saprast, kas notiek valstī, ja nezina vietējo valodu?

Valodas situācija ir radījusi divas informācijas telpas - krievu un latviešu. Nacionālo drukāto mediju iekšpolitiskās tēmas ir gana līdzīgas, kamēr ārpolitiskās intereses ir dažādos virzienos, diametrāli pretēji, austrumi - rietumi. Reģionālie laikraksti pamatā tiek izdoti latviešu valodā, un tā ir unikāla informācija, kas vitāli nepieciešama lauku iedzīvotājiem. Latviešu valodas apguve mūžizglītības kontekstā varētu būt moderns Latvijā dzīvojošo saliedēšanas veids, tas pavērtu jaunas iespējas. Protams, ir jāvēlas iespējas izmantot.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?