Jā, tas varētu šķist dīvaini, ka militārās jomas pārstāvis nodarbojas ar šiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumiem, kas parasti vairāk saistīti ar ekonomiku, vides aizsardzību. Pēdējos gados vairākās valstīs notikušas nozīmīgas pārmaiņas šajā virzienā, piemēram, Apvienotās Karalistes Nacionālajā drošības stratēģijā, kas pērn tika atjaunota, šiem klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumiem pievērsta īpaša uzmanība. Patlaban tā jau ir globāla tendence. Papildus tiem pamata uzdevumiem, kurus veic militārā nozare, mums jābūt gataviem vairākiem jauniem nākotnes izaicinājumiem un draudiem, ko mēs saskatām XXI gadsimtā.
Piemēram?
Mūsu sarunas kontekstā ir runa par dabas resursu pieejamību un pietiekamību. Pamatā tas ir ūdens, pārtika un enerģija, protams, ir runa par dažādiem resursiem dažādās pasaules vietās. Apvienotajā Karalistē, Eiropas valstīs ir runa par enerģiju, kas raisa lielākās bažas. Neapstrīdami - drošas, ilgtspējīgas un adekvātas enerģijas piegāde ir būtisks ekonomikas izaugsmes priekšnosacījums. Mēs pašlaik galvenokārt izmantojam tādus limitētus enerģijas avotus kā nafta, ogles, gāze. Un ir vērojamas divas tendences - pieaugošas izmaksas šo resursu ieguvei un pieaugošs pieprasījums pēc enerģijas. Tās nav tikai Ķīnas un Indijas ekonomikas, kas veicina globālo pieprasījumu, - arī izaugsme citās valstīs. Turklāt ir citi aspekti, kas saistīti ar pieprasījuma un piedāvājuma pārmaiņām enerģētikas sektorā. Piemēram, naftas eksporta apsīkums no Lībijas ir izraisījis nelielu cenas pieaugumu naftas produktiem, ko maksājam mēs visi. Protams, šeit jāmin arī katastrofa atomreaktorā Japānā, tam sekojošais Vācijas lēmums apturēt savas kodolreaktoru attīstības programmas. Mums vajadzīga jauna pieeja enerģētikas jautājumiem XXI gadsimtā.
Kāda šodien ir Apvienotās Karalistes militārā resora enerģētiskā bilance, un kādas pārmaiņas tajā notiks nākamajos gados?
Runājot par Apvienotās Karalistes enerģētikas bilanci kopumā, jāuzsver, ka esam izstrādājuši stratēģiju, kas paredz tā saukto siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par 80% līdz 2050. gadam [pašlaik Apvienotā Karaliste ir starp 10 valstīm ar pasaulē lielāko CO2 emisiju apjomu]. Stratēģija paredz veikt diversifikāciju, slēgt dažas novecojušas ogļu spēkstacijas, plašāk izmantot sašķidrināto gāzi, pārejas periodā - dabasgāzi. Esam arī pārskatījuši savu kodolenerģijas programmu, pievēršot uzmanību drošības jautājumiem.
Vai iecerēts būvēt jaunas atomelektrostacijas?
Jā, ir runa aptuveni par 10 jauniem reaktoriem - gan par novecojušu reaktoru aizstāšanu, gan arī jaunu staciju būvi. Salīdzinot ar norisēm citviet pasaulē, mums ir visai unikāla situācija - pagājušajā nedēļā notika demonstrācija jaunas atomstacijas būves atbalstam.
Kā ar atjaunojamo resursu izmantošanu?
Pie mums ir visai vējains, un īpaši pievilcīga ir vēja enerģijas izmantošana jūrā. Taču es gribu uzsvērt, ka gan militārajā sektorā, gan valstī kopumā visefektīvākais enerģijas izmantošanas veids ir izmantot to pēc iespējas mazāk.
Kāpēc militārajam sektoram būtu jādomā par enerģijas taupību?
Militārais sektors ir viens no lielākajiem enerģijas patērētājiem pasaulē, piemēram, Afganistānā pērn tika iztērēti 116 miljoni litru degvielas. Visa šī degviela tika Afganistānā nogādāta pa autoceļiem no Karāči, un tas nozīmē lielas izmaksas. Arī daudzu cilvēku dzīvību. Tātad efektivitāte jeb mazāks patēriņš militārajā sektorā nozīmē ļoti daudz. Kā liecina pētījumi, piemēram, degvielas patēriņš, ko kara apstākļos izlieto jūras kājnieki, salīdzinot ar Otro pasaules karu, ir astoņas reizes lielāks. Cik zinu, ASV jūras kājnieki apņēmušies līdz 2025. gadam samazināt fosilo energoresursu izmantošanu par 50%. Enerģijas cenu pieaugumu izjūtam visai asi - katrs papildu penijs [simtā daļa no britu mārciņas] uz vienu degvielas litru nozīmē papildu aptuveni 30 miljonus mārciņu mūsu maksājumos. Te ir kas darāms, un ir virkne veidu, kā to paveikt. Ir runa par paradumu maiņu, par tehniskiem uzlabojumiem, infrastruktūras izveidi, arī par plašu atjaunojamās enerģijas izmantošanu.
Elektromobiļi armijā?
Jā, arī ar elektroenerģiju darbināms militārais transports. Arī ļoti plaša saules bateriju izmantošana, vēja ģeneratori, citi atjaunojamo resursu veidi. Ir zināms, ka ASV gaisa spēki jau izmanto daļēji ar biodegvielu darbināmus F18 iznīcinātājus. Tā ka šis spektrs ir visai plašs gan tehnoloģiju, gan izmantojuma jomā, un esmu pārliecināts, ka nākamo gadu laikā mūs sagaida vēl citi jaunumi šajā jomā.
Vai militārā sektora līdzekļi tiek ieguldīti atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju radīšanā?
Tas ir atkarīgs no militārā budžeta apjoma. Apvienotajā Karalistē šis budžets ir relatīvi neliels, un tāpēc pamatā šos izpētes un attīstības darbus veic privātais sektors. Te gan jāsaka, ka mūs nereti izmanto jaunu tehnoloģiju testēšanai. ASV, protams, ir cita situācija - virkne atklājumu ir nākuši un nāk tieši no militārā sektora un vēlāk pielāgoti sabiedrības vajadzībām. Jāatceras, ka mūsu uzdevums ir ne tikai aizstāt fosilo resursu izmantošanu, bet būt arī krietni taupīgākiem.