V.Eniņa stāsta, ka drogas tējai jāievāc vietās, kur dienā nebrauc vairāk par piecām mašīnām. Jāvairās arī no automašīnu saceltajiem baltajiem ceļa putekļiem. Pēc vākšanas drogas nemazgā, izņemot to pazemes daļas, tās var arī nopurināt. Virszemes daļas izmanto tādas, kādas ir. Augus zāļu tējām ieteicams vākt dienas pirmajā pusē pēc rasas nožūšanas. Smaržīgos augus vēlams vākt saulainā laikā, tā tie vairāk saglabā ēteriskās eļļas. Citām drogām laikapstākļi nav tik būtiski, galvenais, lai nav slapjas. Lietū vāktas drogas žūst lēni. Tām arī samazinās aktīvo vielu daudzums.
Tējas lapas un laksti jākaltē, sargot no saules, jo saules ultravioleto staru ietekmē noārdās daudzas aktīvās vielas. Augs var sadzeltēt. Savukārt augļus - zemenes, mellenes, avenes - var žāvēt saulē, sargājot no mušām un citiem kustoņiem. Saulē var žāvēt arī sakneņus. Kaltējot augus, vasarā pietiek ar siltumu, kas ir dabā. Kaltēšanai izmantojamas nojumes, bēniņi, šķūņi - vietas, kur ir laba gaisa cirkulācija. Augus, kuri satur ēteriskās eļļas, - piparmētras, melisu, mārsilu - nebūtu vēlams žāvēt augstākā temperatūrā par 40 grādiem, citādi ēteriskās eļļas izgaist, zūd drogas labums.
Tēju uzglabā tumšās vietās istabas temperatūrā. Var izvēlēties stikla, metāla vai kādu citu trauku. Ja drogas tiek uzglabātas necaurskatāmā materiālā, tēja, sevišķi ziedu drogas, laiku pa laikam jāpārbauda. Jo tās, kuras satur cukuru, garšo kaitēkļiem. Der arī auduma maisiņi. Polietilēna maisiņi nav ieteicami drogu uzglabāšanai - tā ir laba vide dažādu kaitēkļu attīstībai. Tēju neglabā pārāk ilgi, sevišķi smaržīgo. Krājumi jāatjauno katru gadu.