Saeimas valsts ekonomisko attīstību, politiskās vides uzlabošanu, apvienību pārtapšanu partijās. Viņš arī vēlas, lai tiktu pilnveidota vēlēšanu sistēma un meklēts līdzsvars starp varu atzariem. V. Zatlers, kura pilnvaras amatā beidzas nākamā gada jūlijā, līdz gada nogalei plāno Saeimai iesniegt savus priekšlikumus, kuru vidū būs arī ierosinājumi par prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Viņš varētu ieteikt palielināt prezidenta lomu arī ministru kandidātu izvēlē.
Pirmajā sēdē Saeima apstiprināja 98 deputātu pilnvaras pēc tam, kad katrs no viņiem bija nodevis zvērestu. Dažu jauno tautas kalpu balsis liecināja par satraukumu, bet šī sēdes daļa noritēja bez starpgadījumiem pretēji paredzējumiem, jo atsevišķiem deputātiem nav pārāk labas latviešu valodas zināšanas. Vairāki Saskaņas centra politiķi gan savu vārdu un uzvārdu pateica krieviski bez galotnēm. Jānis Ādamsons (SC) uz sēdi nebija ieradies slimības dēļ, bet Klāvs Olšteins (Vienotība) - ģimenes apstākļu dēļ. Viņu deputātu pilnvaras plānots apstiprināt trešdien.
Jaunajā 10. Saeimā ir vairs tikai 40 deputāti no 9. Saeimas. Taču Saeimas prezidijā četri no pieciem tā pārstāvjiem jau strādājuši prezidijā 9. Saeimā - izmaiņas ir notikušas tikai amatu sadalījumā. Par Saeimas priekšsēdētāju ar 77 balsīm ievēlēta Solvita Āboltiņa (Vienotība), par viņas biedriem - Gundars Daudze (ZZS), kuru atbalstīja 88 deputāti, un Andrejs Klementjevs (SC), kurš tika ievēlēts ar vislielāko balsu skaitu - par viņu balsoja 91 deputāts. Starp viņiem arī viens VL-TB/LNNK politiķis, kas, visticamāk, bija par sekretāra biedru ievēlētais Dzintars Rasnačs, kurš saņēma 56 balsis. Vienīgā jaunā seja prezidijā ir Kārlis Šadurskis (Vienotība), kuru atbalstīja 56 tautas kalpi. Uz šiem abiem amatiem opozīcijā esošā apvienība Par labu Latviju! bija izvirzījusi savus pārstāvjus Māri Kučinski un Ritu Strodi, taču viņi neguva nepieciešamo vairākumu un PLL ir vienīgā frakcija, kas nebūs pārstāvēta prezidijā.
Pirmajā sēdē savas pilnvaras nolika Valda Dombrovska tagadējā valdība, kura strādās līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai. Pēc tam tika nolasīts Valsts prezidenta V. Zatlera rīkojums, ka V. Dombrovskim uzticēta arī jaunās valdības sastādīšana. Saeima par to lems trešdien ārkārtas sēdē. Dzintars Zaķis, kurš varētu vadīt Vienotības frakciju, ir pārliecināts, ka valdībai būs visu 55 koalīcijas deputātu balsis. Atbalstu V. Dombrovskim kā līderim ir paudusi arī opozīcijā palikusī Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kurai ir astoņi deputāti. Tās pārstāvjiem ir iebildes pret ministru, kurš «daļu Latvijas atdeva Krievijai», ar ko, visticamāk, ir domāts aizsardzības ministra kandidāts Artis Pabriks (SCP), kurš Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas laikā bija ārlietu ministrs. Tāpat šīs frakcijas deputātiem esot grūti atbalstīt tieslietu ministra kandidātu Aigaru Štokenbergu (SCP), kurš panāca VL-TB/LNNK atstāšanu opozīcijā. Taču VL-TB/LNNK tomēr apsver iespēju atbalstīt valdību, lai izteiktu uzticību V. Dombrovskim, jo tā esot arī vēlētāju griba, lai viņš šo darbu turpinātu, Dienai atzina jaunākais Saeimas deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), kuram ir 22 gadi.