Pētījuma finansētājai Zemkopības ministrijai (ZM) tas gan nav licis mainīt uzņemto ĢMO labvēlīgo kursu - tā ir kūtra uz pētījumu rezultātu došanu _Dienai_ un pēcāk aktīva uz apgalvošanu, ka pētījumam trūkstot vispusīguma.
No oficiālā maz jēgas
Latvijas apstākļiem ĢM kukurūzas audzēšana nav saistoša, jo tā padarīta izturīga pret kaitēkli, kas mūsu platuma grādos nav aktuāls. Tomēr aiz kukurūzas varētu nākt rapsis - tas ir visreālākais kandidāts uz otrā ES audzēt atļautā ĢM kultūrauga statusu. Bažas par to, ka ES nostāja varētu kļūt tikai liberālāka, pieaugušas, kopš Eiropas Komisijas prezidenta krēslā pārvēlēts Žozē Manuels Barrozo. Viņš arī līdz šim nav slēpis savu atbalstu ĢMO ienākšanai ES un jau patlaban «ģenētiski modificētie produkti ir nolikti vienādās pozīcijās ar pārējiem produktiem», pauž Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa. Oficiāli ņemot, Latvija jau pieteikusi striktu nostāju - kad Eiropā tiks lemts par vēl kādu ĢM kultūraugu audzēšanu, visas četras valsts balsis būs pret. Tomēr realitātē ir maz cerību ar šādu balsu skaitu ko ietekmēt. Jūtamāka atdeve varētu būt no reģionu pasludināšanas par ĢMO brīvām zonām. Tādēļ Latvijai laikus jāsaprot, cik liels būs izdevīgums no ĢM audzēšanas un, ja tāda nav, jāizšķiras par krasāku pieeju, lai nepieļautu to audzēšanu.
Kā mārketinga ieroci
Vissliktākā izvēle Latvijai būtu vidusceļš, jo tāda faktiski nav. «Ja Eiropā ļauj audzēt rapsi un Latvijā kaut viena saimniecība to arī dara, bites iznēsās gēnu pa visu valsti,» skaidro bitenieks un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze. Pēc viņa aprēķiniem, lauksaimnieki, kas izšķirtos par ĢM audzēšanu, atdevi justu tikai pirmajā brīdī, kad par pāris procentiem augtu ražīgums. Drīz pēc tam sajūsma noplaktu, jo starptautiskajā tirgū par ĢM produkciju maksā mazāk. Arī Zemgales prāvākais lauksaimnieks SIA Uzvara-Lauks īpašnieks Arnis Vējš saka, ka nav pat iedziļinājies ĢM rapša audzēšanas iespējās, jo cenas nevarētu būt pievilcīgas. No dažiem «brīviem» reģioniem jēga Latvijā ir tikai patlaban, kamēr rapša audzēšana Eiropas līmenī vēl nav atļauta. Šīs brīvās saliņas strādātu kā mārketinga triks - celtu vietējās produkcijas noietu eksporta tirgos un līdzētu tādiem izstrādājumiem kā piemēram, Iecavnieka rapšu eļļai, rēķina A.Krauze.
ĢMO ieskauta atpūta
Pētījumā par ĢM rapša iespējamo audzēšanu Latvijā parādās kopējais aplēstais zaudējumu apmērs - 16 miljoni latu. Tie ir tikai tiešie zaudējumi pašiem audzētājiem. Papildu četrus miljonus latu pētījuma vadītājs profesors Jānis Vanags noraksta uz «sabiedrības izmaksām», piemēram, atbildīgu kontroles dienestu radīšanu. Līdz galam nav skaidrs arī, kā tas ietekmētu tūrisma nozari, jo «tūristi psiholoģiski tomēr izvēlēsies valsti, kurā netiek audzētas ģenētiskās modifikācijas», saka profesors Vanags. Viņa teikto ilustrē lauku sētas Indāni saimniece Signe Ezeriņa: «Ja man savai reklāmai Lauku romantika, izbaudot zāļu pirtiņu nāktos pievienot to, ka saimniecību ieskauj ģenētiski modificētu augu lauki, tad būtu «vakars uz ezera»». Indāni ir viena no Vides Veselības kustības saimniecībām un piedāvā saviem viesiem ekoloģiski tīru ēdienu un atpūtu. Pērn Latvija varēja līksmot par faktu, ka tai ir visstraujākais bioloģisko saimniecību skaita pieaugums ES (ZM gan uzsver, ka tie ir tikai aptuveni 7% no visām saimniecībām). Tūristu acīs tas ir valsts trumpis. Arī asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele norāda, ka Latvijas buķete ir labs gaiss un samerā mazpārveidota daba. «Lai gan ekotūrisms ir izteikts nišas produkts un masveidā tam būs grūti aiziet, šis ir «ejošs» nosaukums un šī produkcija tirgū sen jau ir pieprasīta gan kā Latvijas eksports, gan arī vietējā tirgū,» vērtē A.Ziemele.
Izvēles priekšā
Atkārtoti izvaicāti par pētījuma rezultātiem, ZM Dienai tos tomēr nosūtīja. Taču ministrijas pārstāve I.Aleksejeva gan piebilda, ka pētījumā «nav apskatīta otra puse - kādi būtu ieguvumi, ja bioloģiskās saimniecības pārstrukturētos un pārietu uz ĢMO audzēšanu». Tam piekrīt arī bioloģiskie saimniekotāji - vai nu Latvijā zemnieki strādā ar parastajām un bioloģiskajām metodēm, vai arī audzējam uz ĢMO un abas iepriekšējās aiziet nebūtībā. Vienīgi viņi nav pārliecināti: ja būtu jāizvēlas, vai sabiedrības vairākums nostātos ĢMO pusē.