_ Programma dod korim iespēju divus gadus rīkot koncertus Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā.
Latvieši pārāk kūtri?
«Izdzīvošana ir vārds nevietā attiecībā pret kultūru Eiropas savienībā,» uzskata Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca. Piemēram, tikai vienam no daudzajiem iespējamā Eiropas Savienības līdzfinansējuma avotiem ES programmā Kultūra (periodā septiņiem gadiem no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31.decembrim) ir 400 miljonu eiro budžets. Tas nozīmē - vairāk par vidēji 50 miljoniem eiro gadā. «Šī nauda domāta kultūras projektu, organizāciju, reklamēšanas pasākumu un izpētes atbalstam visās kultūras nozarēs. Latvija atkal šīs iespējas izmantojusi nepiedodami maz - apmēram 600 tūkstoši latu,» Iveta Šulca norādīja, uzstājoties Garīgās mūzikas festivāla preses konferencē. Iespēju piedalīties projektu konkursos lai apgūtu ES naudu, ir daudz. Piemēram, Eiropas Kultūras fonds (EKF) atbalsta augstas kvalitātes mākslinieciskas aktivitātes un kultūras sadarbību dažādu valstu starpā. No tā var finansēt mākslinieku stipendijas, ceļa izdevumus, sadarbības projektus. Savukārt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi piesaistīti, atjaunojot Rundāles pili un Bauskas pili, un šovasar šajā jomā varējām pretendēt uz 6,4 miljoniem latu ERAF finansējuma. Izrādās, naudu kultūrai iespējams iegūt arī konkursos, kuru nosaukumos pats vārds «kultūra» nemaz nav minēts. Tie ir sociālie un reģionālie projekti. Tieši šāds veiksmes stāsts stāstāms par Valsts akadēmisko kori Latvija.
Izcili koncerti bez maksas
«Interreg ir reģionālā programma, un piedalīšanās tajā ir jauna situācija gan man, gan manai komandai, stāsta kora Latvija direktors Māris Ošlejs. Gūtā mācība: pieteikumā nevari ierakstīt to, ko pēc tam nevari pacelt. Ir jābūt brīviem finanšu līdzekļiem, jo pirmajos mēnešos tu ieguldi un tikai gada beigās, kad esi sīki atskaitījies, vari beidzot pakāpeniski sākt saņemt naudu. «Tas ir ļoti sāpīgi, jo līdzekļu visu laiku trūkst. Esmu pateicīgs Kultūras ministrijai, kura mūs jau divas reizes ir aizstāvējuši valdībā, panākot atļauju mums, valsts SIA, neatmaksāt valstij dividendes no mūsu kora peļņas. Tikai tāpēc mums bija līdzekļi, lai projekts varētu turpināties, atklāja M. Ošlejs.
Daudzi tomēr nobīstas: guļ nauda, bet viņi nepretendē. «Vajag iedrošināties! Uzraksti tik, cik vari, un būsi iemācījies, kā darīt. M. Ošlejs atgādina - pavisam nesen tādā pašā situācijā bijām arī ar Valsts kultūrkapitāla fondu: jāraksta projekta pieteikums? Bet kā? Kora Latvija komanda baidījās, bet mēģināja, un paveicās. Bet pirms tam jau desmit gadus intensīvi strādāts, izvēršot starptautisku darbību. Vispirms Igaunijā, kur, uzzinot kora kvalitāti, sadarbību sāka Eesti konsert. Latvieši savukārt Garīgās mūzikas festivālā aicināja Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, diriģentus, solistus. ES dod 85 procentus no projekta budžeta. Tas ir izcili, tomēr krīzes apstākļos problēma ir pat niecīgs pašfinansējums. Tiesa, krīzes iespaidā daļa pakalpojumu kļuvusi lētāka. M. Ošlejs var palepoties, ka no ietaupītās naudas nākamgad varēs sniegt papildu koncertus ES kultūras galvaspilsētā Tallinā.
Vispirms gan pārsteidz Centrālās Baltijas reģionālās programmas 2007-2013 nosacījumu «rāmis»: aplis, kas kartē novilkts ap nosacītu punktu Baltijas jūrā centrā. Tas aptver Somiju, Zviedriju, Igauniju, Poliju un daļu no Latvijas. Tāpēc kora sadarbības partneri ir Dāvida Oistraha festivāls Igaunijā un Austrumhelsinku Mūzikas institūts. Līderis ir Oistraha festivāls, programmas augļi baudāmi no 2009. līdz 2011. gadam. Koris Latvija tajā jau sniedzis 20 koncertus Latvijā, Igaunijā, Zviedrijā un Somijā, savukārt Latvijā uzstājušies nosaukto zemju mūziķi un kolektīvi. Nākamgad martā viesosies Helsinku simfoniskais orķestris un Kimi simfonietta. Arī šie koncerti mums būs par brīvu, jo viens no programmas nosacījumiem ir pieejamība visplašākajiem iedzīvotāju slāņiem.