Patlaban Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pasūtītājam jāizvēlas: lētākā cena vai saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur galvenais kritērijs ir tā pati cena. Vieni no aktīvākajiem nepatikas paudējiem par zemākās cenas principu iepirkumos ir būvnieki, kam nākas saskarties ar negodīgu konkurenci un cenu dempingu.
«Ar nodokļu maksātāju naudu ir jārīkojas taupīgi, un valsts un pašvaldību iepirkumos cena vienmēr būs izšķiroša. Tā tas ir visās ES valstīs, un to nosaka arī ES direktīvas. Diemžēl konkursu dalībnieki nereti to izmanto negodīgi un piedāvā nereāli zemu cenu, kas balstīta sliktā kvalitātē,» stāsta D. Gaile. Ierēdne atzīst, ka bieži pasūtītājam to ir gandrīz neiespējami pierādīt un rezultātā tas sastopas ar lielām kvalitātes problēmām. Vissarežģītākā situācija ir ar iepirkumiem pakalpojumu jomā, tajā skaitā būvniecībā. Kā vienu no risinājumiem D. Gaile redz topošo ES direktīvu. Akmens gan tiek mests arī pasūtītāju dārziņā, «kam trūkst laika un naudas, lai izstrādātu spēcīgu iepirkuma tehnisko specifikāciju, kas ļautu atsijāt tos, kas taupa uz kvalitātes rēķina».
Viena no lielākajām publisko iepirkumu veicējām ir Rīgas pašvaldība. Tās vadītājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) Dienai atzīst, ka zemākās cenas princips nereti sagādā nepatikšanas. «Nesen iepirkumā par pagalmu labiekārtošanu ar zemāko cenu uzvarēja firma Tika. Taču tā netiek galā ar savām saistībām. Darbi, kam bija jānoslēdzas jau pagājušajā gadā, vēl šobrīd nav pabeigti.» Politiķis uzsver, ka pasūtītājam ir gandrīz nereāli tiesā pierādīt pretendenta piedāvātās cenas nepamatotību. Te gan jāpiebilst - zemākās cenas kritērijs Rīgā nebūt nenozīmē tiešām lētāko variantu. 21. novembrī Diena jau rakstīja par kāda Rīgas nama kooperatīvu pieredzi, pievadceļu noasfaltējot divreiz lētāk nekā pašvaldības izsludinātā iepirkuma uzvarētājs.
Korupcijas pētnieks Valts Kalniņš Dienai atzīst: lai arī cena ir būtisks kritērijs, tas nedrīkst būt vienīgais. «Ja tiktu veidots «melnais saraksts» ar uzņēmumiem, kas saistības pildījuši nekvalitatīvi, tas daudziem liktu atbildīgāk pieiet piedāvājumu sagatavošanai un īstenošanai,» norāda V. Kalniņš.
«Uz olimpiskajām spēlēm nebrauc jebkurš sportists, kurš vien to vēlas un par viszemākajām izmaksām. Diemžēl publisko iepirkumu jomā notiek tieši šādi,» Dienai atzīst būvfirmas RBSSkals padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns. Būvnieks arī norāda, ka nereti iepirkumos saskāries ar negodīgu konkurentu cenu dempingu uz kvalitātes rēķina. «Vispirms būtu jānosaka vienādas kvalitātes prasības pretendentiem, un pēc tam jau no kvalitatīvi līdzvērtīgiem projektiem var vērtēt zemāko cenu,» spriež būvnieks.