Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Ziema mežā

Beidzot klāt arī ziema, un izskatās, ka šogad to nepacietīgi gaidījuši gan cilvēki, gan daba! Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka meteoroloģiskais rudens šogad sākās agri (3. septembrī), tas ļoti ilgi, ar nelieliem pārtraukumiem, braši turējās vasarīgi silts.

Vien novembra otrajā pusē diennakts vidējā gaisa temperatūra beidzot nokrita zem nulles. Līdz ar to meteorologi pasludināja meteoroloģiskās ziemas sākumu, bet… Teju viss decembris, lai gan vējains, šogad demonstratīvi izcēlies ar siltumu. Ik pa laikam tika gāzti nacionālie siltuma rekordi. Meteoroloģiskā ziema gan vienubrīd mēģināja demonstrēt, kuram gadalaikam decembrī jāsaimnieko. Taču, rietumu vēju nestas, Latvijā ieplūda siltākas gaisa masas, padarot pērnos Ziemassvētkus par siltākajiem visā mūsu valsts meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tagad gan, visticamāk, iestājusies daudz maz noturīga meteoroloģiskā ziema!

Kompānijā drošāk

Rudens šogad nu nepavisam nevēlējās atdot savas pozīcijas. Par to liecināja daudzviet un bieži ieraugāmi to sugu sīkdzīvnieki, kuriem normālos apstākļos jau vajadzēja būt sastingušiem ziemas guļā vai mirušiem. Īpašu aktivitāti izrādīja dažu sugu mušas, odi, naktstauriņi, zeltactiņas, zirnekļi, māņzirnekļi, arī parastās vardes. Bez grūtībām varēja atrast ziedošas puķes, izplaukušus pūpolus. Vēl ap Ziemassvētkiem auga sēnes, tostarp ēdamās - gailenes. Šīs sēnes decembrī daudzviet Latvijā bija atrodamas arī 2001. gadā, savukārt 2007. gadā Kurzemes mežos tās varēja lasīt pat janvārī.

Toties - neapstrīdami, kad ir aizvadīti ziemas saulgrieži, - tā ir ikgadēji stabila liecība, ka iestājusies astronomiskā ziema.

Tomēr naktis joprojām ir garas. Šī iemesla dēļ gaismā aktīvajiem dzīvniekiem, pirmkārt, vairākumam putnu, ir raižu pilns laiks: dienas jāizmanto īpaši intensīvi. Visu ieilgušo rudeni apstākļi bija putniem labvēlīgi. Tagad jāpagūst uzņemt nepieciešamo barības daudzumu mazāk dāsnos apstākļos. Turklāt, ja vajag, jācīnās par labākajām barības vietām ar konkurentiem. Un, protams, jāuzmanās no apēst gribētājiem.

Pastāvīgos pulciņos konsekventi turas svilpji jeb sarkankrūtīši, kas tagad pārtiek no dažādām sēklām un pumpuriem. Barības meklējumos, nepārtraukti sasaukdamies, daudzviet klīst mazputniņi, kuri, pienākot aukstajai sezonai, ik gadu apvienojas bariņos, lai būtu drošāk - vairāk dažādu acu un ausu vienkop. Vienkop čakli rosās garastītes, dažādu sugu zīlīšu bariņi. Parasti tur sev vietu atrod arī viens vai divi dzilnīši, nereti - kāda mizložņa. Turpat līdzās nule pieminētajiem mazputniņiem itin bieži nokaltušus kokus apstrādā dažs mazais dzenis. Bariņā konkurence ir liekāka, toties - drošāk.

Augumā dižāko Latvijas plēsīgo putnu - jūras ērgļu - galvenais iztikas avots ziemā ir prāvāku dzīvnieku līķi. Pie maitas mieloties parasti sapulcējas arī kraukļi un nereti atlido visbiežāk ieraugāmie plēsīgie putni - peļu klijāni. Atšķirībā no siltās sezonas tagad uzkrītoši ir vārnveidīgie ziemas klaidoņi sīļi, kas, apkārtni un cits citu pieskatīdami, siro ķērcošās kompānijās. Citi vārnveidīgie putni - žagatas - nav savstarpēji tik sadarbīgi, bet arī var būt ieraugāmi vairāki vienkop.

Pārdzīvot ziemu

Turpretim pilnīgi vientulīgi šai laikā mežos un citās ar lieliem kokiem aizaugušās vietās, kukaiņu kāpurus meklēdami, dzīvo augumā visdižākie dzeņveidīgie putni - melnās dzilnas -, tāpat - pelēkās dzilnas. Bet savas personīgās kalves (katrs - vairākas, citu no citas netālu) ierīkojuši dižraibie dzeņi. Ja ir gana labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, no saullēkta līdz pat pēcpusdienas krēslai dzirdams, kā viņi, sīkas sēkliņas lobīdami, kaļ čiekurus.

Mežu eglājos savas smalkās cīkstošās balstiņas visu diennakts gaišo periodu jebkādos laikapstākļos bez apstājas skandina Latvijas augumā mazākie spalvainie lidonīši - zeltgalvīši. Šai laikā tie ir mežam vien uzticīgi lidoņi, tāpat kā medņi, rubeņi, mežirbes, cekulzīlītes, krustknābji. Putni ziemā - sugām dāsnāk pārstāvētie no sauszemes aktīvajiem dzīvniekiem. Protams, ieraugāmi ir pārsvarā nometnieki putni un klejotāji putni. Teju visi klasiskie gājputni ir prom. Šur tur var pārliecināties, ka kāds no gājputniem tomēr palicis. Uzkrītošākie no nedaudzajiem palicējiem ir gulbji, pīles, nekas neparasts nav arī pelēkie mežstrazdi un melno mežstrazdu pieaugušie tēviņi (visas mātītes un jaunuļi aizlidojuši). Citu putnu koncentrēšanās vietās sev ēdienu mēģina nomedīt vistvanagi. Visiem galvenās rūpes - izdzīvot līdz pavasarim: pārdzīvot ziemu, lai kāda tā būtu.

Meklē otrās pusītes

Tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam visu savu aktīvo vajadzību apmierināšanai tagad pilnīgi pietiek ar krēslas un nakts stundām. Tāpēc dienā viņus ieraudzīt izdodas samērā reti. Arī tie kustoņi, kuri gaismā nerosās, tumsā tomēr atstāj liecības par savu klātbūtni - pēdas. Tās liecina, ka drīz beigsies mežacūku riesta periods. Daļa šo zvēru pārvietojas galvenokārt baros (sivēnmātes kopā ar nu jau palieliem sivēniem un puscūčiem). Vairākums pieaugušo kuiļu jau atkal dzīvo pa vienam. Pēdas var tikt atstātas dažādi, ne tikai kā nospiedumi sniegā vai zemē, bet arī, teiksim, ar zobiem. Visuzkrītošāko zobu zīmju atstājēji, protams, ir bebri. Taču viņi nebūt nav vienīgie. Visi zvēri - gan dienā, gan naktī aktīvie, gan arī aukstajā sezonā neaktīvie (ziemas miega gulētāji) - jau pasen, gaidot aukstumu, pārģērbušies ziemas kažokos ar biezāku, garāku apmatojumu, kas, kā nu kurai sugai, ir gaišāki par siltās sezonas tērpiem. Lūšiem, lapsām, baltajiem zaķiem turklāt tapušas vairāk apmatotas pēdu apakšas. Vismazākās pārmaiņas pārģērbjoties skārušas amfibiotiskos zīdītājus - bebrus, ondatras, ūdrus un ūdeles.

Mammadaba, kas dzīvo Latvijas valsts mežos

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dodies dabā!

Ar sniega čībām pa Jaunmoku pils parka kupenām. Ja kupenas ir gana dižas, čības ļauj staigāt pat pa irdena sniega virsu. Ja sniega mazāk - tās neļauj paslīdēt. Čībota pils apkārtnes apskate iespējama arī gida pavadībā.
Vijciema čiekurkaltē pārliecinies, ka arī šodien sēklas jaunu mežu audzēm tiek iegūtas, izmantojot tās pašas - vairāk nekā 100 gadu vecās - oriģinālās iekārtas. Vijciema čiekurkalte ir viena no vecākajām Latvijā, tā darbojas kopš 1895. gada. Dodoties uz Vijciemu, iespējams izveidot plašāku pastaigu maršrutu, kurā būs arī Vijciema medību pils, mežniecība un Strenču kokaudzētava, kuras apmeklējumam ir derīga arī Vijciema čiekurkaltē iegādātā biļete.
20 metru augstā un 90 metru garā sarkanā smilšakmens klints ne vien izskatās iespaidīgi, bet arī rada spēcīgāko atbalss efektu Latvijā, kas saklausāms tikai Salacas upes labajā krastā. No tā arī cēlies kalna nosaukums - Skaņaiskalns. Te izveidots parks ar pastaigu takām, kuras ziemā pārvēršas par distanču slēpošanas maršrutiem.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?