Baltijas vasaras ir īsas un paiet teju nemanot, tāpēc, par spīti periodiski lietainajām dienām, kūrorti pulcē atpūtnieku pūļus gluži tāpat kā, piemēram, Vidusjūras piekrastē. Latvijā iecienītākā vasaras atpūtas vieta daudzu gadu gaitā ir Jūrmala. Tieši tur - Jūrmalas pilsētas muzejā - šodien tiek atklāta starptautiska izstāde Cilvēki, ielas, mājas, kas veltīta Baltijas piekrastes kūrortu kultūrvēsturiskajam mantojumam. Tā šeit būs skatāma līdz 30. augustam. Izstādē piedalās Jūrmala (Latvija), Sopota (Polija), Pērnava (Igaunija), Birštona (Lietuva), Hanko (Somija), Komarovo (Krievija). Visās šajās vietās izstāde, kas tapusi ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas Kultūra finansiālu atbalstu, līdz nākamā gada rudenim paspēs arī paviesoties.
Pirmie kūrorti radās jau XVIII gs. vidū, un sākotnēji tie tapa ar ārstniecisku nolūku. Tulkojumā no vācu valodas vārds to arī nozīmē - «vieta, kas ārstē». Tikai vēlāk uzņēmīgiem ļaudīm radās ideja, ka bez ārstēšanās kūrortos var piedāvāt arī izklaides un izpriecas. Tomēr, ja nebūtu īpašo dabas resursu - minerālūdens avotu, dziedniecisku dūņu, jūras un atbilstošu klimata apstākļu -, kūrorti nez vai rastos. Laika gaitā kūrortus iecienīja ne vien tie, kas sirgst ar miesas vainām, bet arī ļoti daudzi, kas cieš no noguruma un pārpūles. Izrādījās, ka kūrorts ir arī lieliska vieta, kur rast iedvesmu un radoši strādāt. «Tieši ziemeļvalstu kūrortos prevalē cilvēku harmonija ar dabu, dvēseles līdzsvara meklējumi, tādēļ kūrortus apmeklēja daudz radošu personību. Jūrmalā, piemēram, Rainis rakstīja Uguni un nakti, kopā ar Aspaziju tulkoja Gēti, Aspazija Dubultos strādāja pie krājumiem Kaisītas rozes un Zem vakara zvaigznes. Emīls Dārziņš Jūrmalā komponēja Melanholisko valsi, bet Leonīds Vīgners - Menuetu klasiskā stilā jaunās Dzintaru koncertzāles atklāšanai 1936. gadā,» stāsta izstādes projekta vadītāja, Jūrmalas pilsētas muzeja vēsturniece Inga Sarma.
Izstādē katrai valstij ir 10 stendu, kuros līdzās pilsētplānošanas oriģināldokumentiem, skicēm, fotogrāfijām un rasējumiem skatāmi arī tipiskie kūrorta tērpi un aksesuāri. Izstādes gaitā katram no pārstāvētajiem kūrortiem būs paredzēta īpaša diena, kad apmeklētāji varēs iepazīt tuvāk gan attiecīgo pilsētu, gan arī zemi. «Katrs kūrorts eksponēs savu ziedulaiku raksturīgākās iezīmes. Jūrmala pārstāvēs 30. gadus,» atklāj I. Sarma. Izstādē liela uzmanība tiks pievērsta kūrortpilsētas arhitektūrai, senajām ielām un ēkām pretstatot ainas no mūsdienām. «Kūrorts ir pakļauts pārmaiņām. Cilvēki vēlas nemitīgi kaut ko uzlabot, modernizēt, pārbūvēt. Mums kā muzejam ir svarīgs kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājums - varbūt tieši vēsturiskie vaibsti ir tie, kas kūrortam piešķir oriģinālo, neatkārtojamo šarmu?» prāto muzeja vēsturniece.