Startē kopā
Lielākie Latvijas zivju pārstrādātāji nupat atgriezušies no lielās pārtikas nozares izstādes Maskavā, kur pirmoreiz startēja nevis atsevišķi, savā starpā par klientiem konkurējot, bet kopā, ar vienotu stendu. Tas esot efektīvāk, tādēļ arī, piedaloties oktobrī gaidāmajā pārtikas izstādē Anuga Ķelnē, daži ražotāji nolēmuši spēkus apvienot. D.Šmits šo uzskata par zīmīgu pārmaiņu, jo uzņēmēji beidzot sāk saprast, ka kaut ko panākt var tikai kopā. Taču galvenais no Maskavas atvestais secinājums ir: Latvijas zivju konservu pamata noieta tirgū, NVS valstīs, ir vērojamas atkopšanās pazīmes un klienti pasūtījumus veic daudz aktīvāk. «Februārī bija pilnīga neskaidrība, bet tagad mūsu produkciju pērk vairāk un sākam lēnām atgriezties pie pagājušā gada apjomiem,» uzsver D.Šmits.
Domā par Rietumeiropu
43% no Latvijas zivju konservu eksporta veido NVS valstis, 31% aiziet uz Krieviju, uz ES valstīm - 19%.
«Patlaban strādājam praktiski ar pilnu jaudu,» saka uzņēmuma Gamma-A valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis. Pārdošanas apjomu pieaugums, pēc viņa teiktā, skaidrojams arī ar to, ka tirgū vairs nav pārprodukcijas, tādēļ, atsākoties zivju konservu ēšanas sezonai, «tirgus saražoto akceptē». «Līdz gada beigām ies labāk, taču - kas būs tālāk, neviens nezina,» bažīgs gan ir A.Lejietis.
«Tirgi atdzīvojas, redzam, ka ir kustība,» piebilst kompānijas Karavela (bijusī Kaija) mārketinga direktors Jānis Endele. Viņš uzsver: lai pieprasījums augtu, ir svarīgi, lai piedāvājums izceltos ne tikai ar zemu cenu, bet arī kvalitāti. Karavela šogad, par spīti krīzei, ienākusi Krievijas tirgū, kur noslēgusi līgumus ar vairākām tirdzniecības ķēdēm (Ašan, Kopeika, Okei) par savas produkcijas piegādi. «Parasti par ienākšanu šajos tīklos ir jāmaksā, taču mēs nemaksājām neko, jo viņiem ļoti patika mūsu produkts. Tas pierāda, ka nevienā brīdī nedrīkst apturēt jaunu produktu izstrādi,» spriež J.Endele. Pēc oktobrī gaidāmās izstādes Anuga Karavela plāno pamazām sākt iekarot arī Rietumeiropas tirgus.
Ražo privātiem zīmoliem
Arvien izplatītāka kļūst arī prakse, kad Latvijas uzņēmumi saražo produkciju citu ārvalstu kompāniju vajadzībām, piemēram - tirdzniecības ķēžu privātām preču zīmēm. Brīvā viļņa vadītājs Arnolds Babris saka, ka pie private label īpašniekiem Latvijas ražotāji iet «ne no labās dzīves». «Pie sava zīmola virzīšanas ārzemju tirgos rūpīgi strādā tikai daži Latvijas uzņēmumi - no valsts marketinga viedokļa tas, protams, nav labi,» piebilst A.Babris.
Pēc viņa stāstītā, viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi, ir naudas plūsmas trūkums, jo pasūtītāji par piegādāto preci norēķinās pārāk ilgi.