ZM skaidro, ka Lubāna ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ. Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, un var ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp VAS Latvenergo piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei. Latvenergo gan noliedz, ka šāda teorētiska ūdens masu ieplūšana HESus ietekmē.
ZM ministrija norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014. gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai ir nepieciešams tūlītējs risinājums. Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, ZM ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.
Kā pastāstīja Madonas novada Ošupes pagasta pārvaldes vadītājs Aigars Šķēls, vairāki pavasari pierādījuši to, ka Lubāna ezerā slūžas ir savu laiku nokalpojušas un situācija ar katru gadu pasliktinās. 2010. gada pavasarī Madonas novadā applūda apmēram 100 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kā uzskata A. Šķēls, pāris grants kravu nevar uzlabot slūžu stāvokli, tām nepieciešama skenēšana, lai konstatētu, cik nopietni ir slūžu bojājumi. Ja plūdos dambis tiks pārrauts, situāciju nebūs iespējams kontrolēt. Lai arī bojātās slūžas atrodas Rēzeknes novada pusē, avārija ietekmētu arī Madonas novadu. Kā lēsa A. Šķēls, slūžu remontam nepieciešami nopietni ieguldījumi.
Situācija ar Lubāna ezera dambjiem ir ļoti slikta, kritiskajās vietās tā jārisina līdz nākamā gada pavasara paliem, taču pašlaik par nacionālā mēroga katastrofu runāt nav pamata, saka Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Viņš pauda viedokli, ka ir ļoti labi, ka patlaban tika pievērsta uzmanība šai situācijai, taču tas notiekot ar ažiotāžas pieskaņu, jo patlaban ūdens līmenis Lubāna ezerā ir samazinājies, tāpēc nebūtu pamata runāt par nacionāla mēroga katastrofu. Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs arī sacīja, ka šāda situācija Lubāna ezerā esot veidojusies pēdējos 15 gados, - tās novēršana prasa lielus izdevumus, ko šim mērķim nebija iespējas atvēlēt. Patlaban veikt darbus, lai šo situāciju novērstu, būtu lētāk, nekā pēc tam cīnīties ar plūdu sekām, uzsvēra M. Švarcs, tāpēc ir pozitīvi, ka Lubāna ezeram uzmanība tiek pievērsta jau tagad.
LETA