Nepiekrītu. Zemnieku savienībā Rīgā ir diezgan daudz biedru, jo mēs, starp citu, esam ne tikai zemnieku partija. Un nav arī tā, ka ZS nekad nav bijusi pie varas Rīgā - piemēram, 1931.-1935. gadā Rīgas mērs bija zemsavietis Hugo Celmiņš. Pēc neatkarības atgūšanas, piekrītu, gājis ir grūtāk - kaut vai tāpēc, ka Rīgā ir būtiski mainījies nacionālais sastāvs, savukārt ZS ir labēja partija. Ar Ušakovu politiskā koalīcijā mēs iet nevaram, kas gan neizslēdz atbalstu konkrētos balsojumos par saimnieciskiem jautājumiem, ja tas nāk par labu rīdziniekiem.
Kāda ir jūsu versija par to, kāpēc senie cīņu biedri Zemnieku savienība un Zaļo partija Rīgā šoreiz startē atsevišķi?
Patiesībā tas nav nekas ārkārtējs, jo jau tagad ir pašvaldības Latvijā, kur mūsu ceļi ir pašķīrušies, kur ZS ir sadarbība ar citām partijām. Rīgas gadījumā zināma loma ir tam, ka mūsu kopīgie starti līdz šim nav bijuši veiksmīgi, tāpēc nav nekā neparasta, ka šoreiz izmēģināsim spēkus ar atsevišķām komandām un radniecīgiem, tomēr atšķirīgiem piedāvājumiem.
Un kāds šis atšķirīgais piedāvājums būs? It sevišķi uz dāmu trio fona, kuras jau paguvušas pieteikt savu skatījumu gan latviskas Rīgas, gan ēku siltināšanas, bērnudārzu utt. jautājumos?
Mums vai mums draudzīgām partijām ir mēri pilsētās, no kurām var ņemt piemēru Rīga. Mums ir šī pieredze, kā jāorganizē pašvaldības darbs tā, lai ielas būtu tādas kā Ventspilī, lai krastmala būtu sakopta kā Jelgavā. Respektīvi, nedz Reformu partijai, nedz arī nacionāļiem un lielā mērā arī Vienotībai nav tādas pieredzes pašvaldību darbā.
Ko tas praktiski nozīmē reālajā dzīvē? «Zvans draugam» vajadzības gadījumā?
Redzat, es jau krietni ilgi laiku strādāju nevalstiskajā sektorā, aizstāvot kādas sabiedrības daļa - vai tie būtu biškopji vai lauksaimnieki kopumā - intereses. Un es esmu centies nodrošināt, lai darbības process ir caurspīdīgs, un man bieži nav paticis, ka pat atsevišķas NVO aizstāv ļoti šauras intereses. Galu galā laukos dzīvo ne tikai lauksaimnieki... Un, starp citu, daudzi laucinieki nedeklarējušies tagad dzīvo Rīgā - tie ir mūsu cilvēki, ZS vēlētāji, par kuriem ir jārūpējas. Bet jā - tas, ko es varu solīt, ir caurspīdīgāks, uz visu sabiedrību vērsts pašvaldības darbs.
Ziniet, Jelgava un Ventspils kā savā darbībā izcili caurskatāmu pašvaldību piesaukšana ir mazliet riskanta...
Jebkurā gadījumā pilsētas ir sakoptas. Un, ja iedzīvotāji tam pašam Lembergam neuzticētos, viņam nebūtu tāda atbalsta pilsētā.
Lai nu tā būtu. Tad kāpēc Ventspilij kaut kas ir izdevies labāk nekā Rīgai? Rīga jau arī ir turīga pašvaldība.
Ventspils, piemēram, krietni mērķtiecīgāk strādā Eiropas Savienības fondu piesaistē, kas nozīmē ne tikai projektu rakstīšanu, bet arī aktīvu lobēšanu, to skaitā ministrijās, savukārt Rīga ar valdību sadzīvo kā suns ar kaķi. Rīgā ir pietrūcis saimnieciskas attieksmes pret pašvaldību uzņēmumiem. Pašvaldības uzņēmuma statuss nenozīmē, ka šim uzņēmumam jāstrādā ar zaudējumiem!
Piemēram, Rīgas satiksme. Ušakovs un arī viņa pretinieki lielākoties diskutē par to, kam pienākas braukšana bez maksas. Labi, bet tas viss maksā naudu. Un nepieciešamo naudu nevar iegūt tikai kaut kādu restrukturizāciju rezultātā pašā uzņēmumā, kas jau tā dzīvo, pateicoties dotācijai. Respektīvi, šis jautājums ir jārisina citādi. Iespējams, ka dažādas atlaides Rīgas sabiedriskajā satiksmē pat var noteikt plašākā amplitūdā un izvērsumā, bet tad šim pret šo bonusu ir jāprasa, lai cilvēks, kurš dzīvo Rīgā, bet ir deklarējies citā pašvaldībā, deklarējas un kļūst par nodokļu maksātāju Rīgā. Tad pilsētai būs vairāk naudas un vairāk iespēju. To skaitā daudz apspriesto ielu remontiem.
Jūsu paša partijas biedri no citām pašvaldībām teiks, ka tā ir kaitniecība pret viņiem...
Gan jau mēs spētu par to vienoties.
Redzam, ka rīdziniekus ļoti interesē t. s. sociālais bloks. Ar ko jūs piedalīsieties vairāksolīšanā?
Mēs negribam piedalīties tādā sacensībā, mums ir savi priekšlikumi. Piemēram, Eiropā arvien populārāki kļūst t. s. sociālie uzņēmumi, to skaitā lauksaimniecībā. Un - vienalga, vai runa ir par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai cilvēkiem, kuri saņem pabalstus, - kāpēc viņiem nevarētu piedāvāt strādāt saimniecībās pašvaldībās, kuras vada mūsu cilvēki? Šādas sistēmas izveide kaut ko izmaksātu, toties cilvēki nesēdētu četrās sienās, viņi socializētos utt. Cits piemērs. Visnotaļ atbalstot viedokli, ka bērnam labāk augt audžuģimenē, nevis bērnunamā, uzskatu, ka pašvaldība varētu arī no savas puses to veicināt, neatstājot valsts ziņā.
Tam visam ir vajadzīga nauda. Viens būtisks avots būtu jūsu minētā IIN maksātāju skaita palielināšana. Jūsu konkurenti daudz runā par uzņēmējdarbības vides veicināšanu.
Man šķiet, ka svarīgi būtu vispirms saprast to, ka, ja uzņēmums nodarbina cilvēkus, godīgi maksā par tiem nodokļus, tad nauda pilsētas kasē nāk. Attiecīgi pilsēta var palīdzēt uzņēmumiem ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, kas šobrīd, manuprāt, nenotiek pietiekoši aktīvi. Ir arī jāsaprot, ka svarīgi ir tieši jaunu uzņēmumu rašanās veicināšana, jo jau strādājošie, protams, var paplašināties, tomēr bieži tas notiek modernizācijas rezultātā, kas nav saistīta ar jaunu darba vietu rašanos. Treškārt, svarīga arī būtu līdzsvarota dažādu nozaru attīstība - nu, nebūs tā, ka Rīga ar rāvienu kļūs par baigo tranzīta centru! Darbs notiek, bet tas objektīvi notiek pakāpeniski, tādēļ nepieciešami arī citi dzinējspēki pilsētas saimniecībā.
Gribu gan piemetināt, ka ne visam ir vajadzīgi lieli ieguldījumi. Darba darīšanās bieži esmu Beļģijā un redzu, ka, lai sakārtotu kaut vai velosatiksmi pilsētās, pietiek ar, tā teikt, dažu baltu svītru novilkšanu.
ZS Rīgas kampaņā iesaistās faktiski pēdējie. Kad nosauksiet pārējos saraksta līderus un izvērstāku programmu?
Nākamajā nedēļā Jelgavā notiks LZS kongress, tad arī oficiāli apstiprināsim.