Aizvadītajā nedēļā zinātnes jaunumiem veltītajā informatīvajā telpā parādījās ziņa par kādu Prinstonas Universitātes psihologu eksperimentu. Eksperimenta būtība: eiropiešu izcelsmes (politnekorekti izsakoties - balto) amerikāņu grupai meklēja saistību starp šo cilvēku attieksmi pret afroamerikāņiem un to, kā eksperimenta dalībnieki vizuāli uztver citu cilvēku attālumu, pārvietošanās ātrumu utt. Secinājums esot: jo nervozāka attieksme, jo lielāki uztveres izkropļojumi. Seko spekulācija, ka šis varētu būt cēlonis tam, kāpēc dažkārt «baltie» policisti tik viegli ķeras pie ieroča saskarsmē ar afroamerikāņiem, t. i., kļūdaini novērtējot «klienta» attālumu un pārvietošanās ātrumu. Nebūdams eksperts, atļaušos apgalvot, ka šāda hipotēze izklausās, kā sarunvalodā saka, izskaidrojuma pievilkšana aiz matiem. Mums ir plašu publiku interesējoša problēma, un mēs (šajā gadījumā eksperimenta veicēji) mēģinām savas specifiskās intereses kaut kā «piekabināt» problēmai. Savukārt publika, kurai cilvēciski komfortablāka ir situācija, kad izskaidrojumi parādās operatīvi un interesanti, šādas manipulācijas labprāt patērē.
Kaut kas līdzīgs bija vērojams arī Latvijā saistībā ar jucekli ap satiksmes ministra atlaišanu no darba. Lieki atgādināt, ka premjeres komunikācija par šo jautājumu bija vismaz neveikla. Tomēr paralēli citas politikā iesaistītās personas bez liekas kautrības nolēma situāciju izmantot, lai, kā mūsdienās saka, pozicionētos, Straujumu, atvainojos, paspārdot. Savukārt publika nekritiski šos centienus pieņēma kā saturiski saistītus ar Matīsa atlaišanu. Divi piemēri.
6. novembra LTV Rīta panorāmā žurnāliste, iespējams, kļūdījās, piedēvējot Straujumai to, ko viņa nebija teikusi. Proti, esot radies iespaids, ka premjeres vērtējumā airBaltic stāvoklis esot «absolūti kritisks» (intervijas ar ministru 9.30-10.30). Straujuma bija izteikusies tieši pretēji, t. sk. iepriekšējā dienā LTV (Tieša runa). Matīss žurnālistes kļūdu nevis laboja, bet nolēma izmantot («Straujumas kundzei varbūt tā liekas...»), šādi nepareizo informāciju nostiprinot un attīstot. Un, protams, izmantojot savā labā. 5. novembrī virknē mediju parādījās ekonomikas ministres un veselības ministra komentāri notikušajam. Reizniece-Ozola, Belēvičs pauda neizpratni, kāpēc Straujuma ļāvusi viņiem atprasīties (katram ar citu iemeslu) no valdības sēdes - ja viņi būtu zinājuši, ka tikšot spriests par airBaltic, viņi būtu savus tā vakara plānus mainījuši. Problēma ir tā - tas, ka dienaskārtībā ir airBaltic jautājums, bija zināms - ja vien ministri māk lasīt. Proti, pat publiski pieejamā MK sēžu kārtība tas bija un joprojām parādās kā punkts 9.3, turklāt ar precīzu izskatāmā jautājuma apzīmējumu, nevis, piemēram, «dienesta vajadzībām». Publika šo pretrunu nepamana (?), savukārt abi ministri ir izmantojuši iespēju distancēties gan no kolēģa demisijas, gan lēmuma par investora piesaisti airBaltic.
Straujuma ar savu nesakarīgo komunikāciju pati ir radījusi sev problēmas, tomēr vieglums, ar kādu notiek manipulācija ar sabiedrisko domu, arī biedē.