Armands Zvirbulis
Kā vērtē savu startu?
Nepierādīju sevi. Vajadzēja cīnīties nežēlīgāk, bet pažēloju sevi, godīgi sakot. Pirmo periodu es zaudēju taktiski. Viņš [papildlaikā] ņēma kāju, un es izlīdu. Tā vietā, lai muktu projām no kontakta, nezinu - laikam mandrāžas dēļ -, brīvi griezos un gāju atpakaļ cīņā, kas bija mana lielākā kļūda.
Vēl jau bija divi raundi!
Gāju atklātā cīņā. Viņš man «iegāja» vienreiz kājās, bet es aizsargājos un nodomāju: viss - viņš ir mans. Bet pēc tam no savas situācijas zaudēju divus punktus tikai tāpēc, ka biju pārāk pārliecināts par sevi. Ikreiz, kad cīnies lielās sacensībās, nekad netici sev vairāk, kā vajag. Labāk piebremzēt un uzmanīties, nevis pārdroši iet uz priekšu. Nožēlojami, ka es no 0:2 atspēlējos uz 2:2. Piecas sekundes, un es būtu panācis 3:2. Tā ir tikai mana vaina, jo nedaudz sevi pažēloju. Nogurums nāca virsū. Ļoti cerēju uz iekļūšanu gandarījuma turnīrā. Es jau pats biju noskaņojies uz pusfinālu. Visas kārtis sakrita, lai es tiktu finālā.
Kāda bija pirmā cīņa?
Tā bija izteikti taktiska cīņa. Viņš uzvarēja pasaules olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, lai tiktu uz šejieni. Tā bija milzīga sensācija. Es viņu nemaz nezināju, tikai to, ka viņš ir fiziski stiprs. Viņš arī muka no cīņas, bet veiksme bija manā pusē, jo no trijām izlozēm divas iekrita man. Es izgāju uz taktisku cīņu, jo pirmajā raundā viņš ņēma kāju, un es no tā krusta izgāju. Ja izloze kristu viņam, es noteikti būtu izgājis.