Krāšņais koncerts Vīnes rātslaukumā, kurā piedalījās labākie kori no Lietuvas, Somijas, Horvātijas, Bulgārijas, Francijas, Vācijas, Austrijas un Latvijas, atklāja prestižo Vīnes mūzikas festivālu un tika pārraidīts visās šajās dalībvalstīs. Sōla šo iespēju izcīnīja Latvijas Televīzijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotajā konkursā, kurā sacentās pagājušās vasaras Dziesmu svētku koru konkursa fināla uzvarētāji. Šā gada martā konkursa uzvarētāju LTV tiešraidē neparastā vienprātībā noteica gan žūrija, gan publikas balsojums.
29 gadus vecais Ādamsons ir kora Sōla mākslinieciskais vadītājs jau kopš 2004.gada, tieši šomēnes aprit desmit kopā pavadītie gadi. Šajā korī strādā vēl divi jaunie diriģenti Rūdolfs Bacāns un Jēkabs Jančevskis. Šajā laikā uzplaucis gan koris, gan tā līderis — plūkti lauri starptautiskos koru un diriģentu konkursos, mūzikā piedzīvoti pārsteidzoši un iedvesmojoši brīži. "Viņš tik smalkjūtīgi niansēti, jutekliski spēj radīt mūziku," pieredzējušais koru maestro Māris Sirmais slavē Kasparu par viņa un Sōlas sniegumu, kas pērnvasar tika novērtēts ar Dziesmu svētku koru konkursa Lielo balvu. Sōla to zīmīgi dalīja ar ilgi nepārspēto līderi jauniešu kori Kamēr…
Talantīgais un šķietami nenogurdināmais diriģents pērnvasar debitēja arī Dziesmu svētku virsdiriģenta godā, kurā, starp citu, nonāca vienlaikus ar savu tēvu Āriju Šķepastu, ilggadējo kora Austrums un Rīgas Latviešu biedrības jauktā kora diriģentu. Pat neatvelkot elpu, Kaspars un Sōla devās uz starptautisku koru konkursu Itālijā, no kurienes koris atveda divas zelta un divas sudraba medaļas, bet diriģents — žūrijas specbalvu Jaunais talants.
"Kaspars ir sava ceļa gājējs. Domāju, ka viņam ir liela nākotne. Skolā viņš nebija starp tiem, ko jāskubina. Esmu vērojis, kā viņš strādā: Kaspars kora priekšā nelasa "lekcijas", vienmēr nāk pilnībā sagatavojies un ar skaidru mērķi, ko grib panākt. Aiz notīm viņš atrod vēstījumu. Viņa žests runā," jauno diriģentu vērtē vecmeistars Jānis Erenštreits. Viņš to ievērojis, tiklīdz Kaspars pārnācis uz viņa vadīto Rīgas Doma kora skolu no blakus esošās Dārziņskolas, kur mācījās vijoli. Tolaik nojaušamais tikko spilgti apliecinājās Doma kora skolas divdesmit gadu jubilejas koncertā Lielajā ģildē, kur Kaspars diriģēja absolventu kori. Arī tur, tāpat kā pērnvasar Dziesmu svētku koncertos, viņš muzicēja ar tik apgarotu pašatdevi un plastiskām roku kustībām, kas spilgti atšķiras no ierasti vitālā, sportiskā latviešu kordiriģenta tēla. "Kaspars nav tik robusts, kāda ir latviešu diriģēšanas skola. Sākot strādāt ar orķestriem, viņš no tās jau ir distancējies," šiem vērojumiem piekrīt Ārijs Šķepasts.
Par vērienīgu starptautisko karjeru, kādu pasaulē spoži piedzīvo viņa tautieši diriģenti Andris Nelsons, Ainārs Rubiķis un nu jau arī Andris Poga, viņš neesot domājis, un šķiet, ka šāds apgalvojums nav poza. "Taču vēlos iegūt pēc iespējas plašāku redzesloku, intelektuālo un teorētisko zināšanu bagāžu. Tādu pieredzi, kādu guvu vienā gadā Zviedrijā, neesmu guvis nekad, mūs sūtīja strādāt ar Jēvles un Ūmeo simfoniskajiem orķestriem, ar pūtēju orķestriem Gotlandē un Linšēpingā." Kaspars vēlas paskatīties, kādas idejas, domas un profesionālie paņēmieni ir aktuāli citur un vai tas noder arī šeit. Tomēr Latvijā ir tikai daži profesionāli orķestri un kori, bet diriģentu — daudz. Tāpēc Kaspars nezina, ko darīs, ja viņam piedāvās darba līgumu kādā citā valstī. Pašlaik viņš mēģina atbildīgi un korekti veikt savu ikdienas darbu, lai pats būtu apmierināts. "Es zinu: ja, veicot šo "mazo uzdevumu", esmu izspiedis savu maksimumu un ja to būs pamanījis arī kāds cits, nāks atkal jaunas iespējas. Tā ķēde ir diezgan dzīva. Bet es nedomāju tālu uz priekšu."
Visu rakstu par talantīgo diriģentu Kasparu Ādamsonu lasiet žurnāla Sestdiena 9.maija numurā!