Kāda jums ir noskaņa Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā? Vai mēs dabūsim prezidentu jau 3.jūnijā? Kas mūs vispār gaida?
Mūs gaida diezgan karsts 3.jūnijs. Bet to, vai mēs prezidentu dabūsim jau pirmajā vēlēšanu ciklā vai būs jāgaida nākamais, es gan nevarēšu pateikt. Varbūtība, manuprāt, ir piecdesmit pret piecdesmit. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka pirmajā vēlēšanu ciklā viens no diviem šobrīd visticamākajiem kandidātiem ― Egīls Levits vai Raimonds Vējonis ― varētu dabūt 51 balsi. Vienlaikus tas būs diezgan grūti. Līdz ar to, līdzīgi kā hokejā, intriga būs līdz pēdējam brīdim.
Vai pastāv iespēja, ka īstā kandidāta vārds vēl nav pat izskanējis un beigās parādīsies kāds Misters X?
Jautājums, kas tad būtu šī Mistera X virzītāji. Pieļauju iespēju, ka ļoti daudzi orientējas uz otrajām vēlēšanām, paredzot, ka pirmajām rezultāta nebūs. Tad kaut kas tāds varētu parādīties. Savukārt, runājot par 3.jūnija vēlēšanām, man to ir grūti iedomāties. Skaidrs, ka dažādas prezidentālas ambīcijas Latvijā ir ļoti daudziem cilvēkiem. Tas patiesībā nav nekas slikts, jo slikts ir tas kareivis, kurš mugursomā nenēsā ģenerāļa uzplečus. Tāpēc notikt var visādi brīnumi. Par laimi, jau kādu laiku ir mainīta vēlēšanu kārtība. Pēc pirmās balsošanas dienas līdz nākamajām vēlēšanām ir jābūt pauzei. Kandidātus var sākt izvirzīt ne agrāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Tas nozīmē ― ja 3.jūnijā neievēlē, tad jaunus kandidātus var sākt izvirzīt tikai 8.jūnijā un otro vēlēšanu diena ir tikai jūnija padsmitajos datumos. Turklāt jāņem vērā arī tas, ko privātās sarunās apliecina arī politiķi, ― ir pirmsjāņu laiks, un visi zina, ka, ja nenobalsos 3.jūnijā, tad priekšā stāv vismaz desmit dienas intensīvas ņemšanās un plosīšanās. Tas var novest pie tā, ka viņi vienkārši nolemj: davaj, ievēlējam kaut ko 3.jūnijā, lai ir miers. Tas, starp citu, ir stāsts par Andri Bērziņu. Viņš tika ievēlēts kā antizatlers, un daudzi par viņu balsoja vienkārši tādēļ, lai izbeigtu to procesu un visi varētu iet mājās un atpūsties. Nevis turpināt skandalēšanos. Bērziņu ievēlēja, lai tam visam pieliktu punktu. Es pieļauju, ka arī šoreiz var notikt kaut kas līdzīgs.
Privātās sarunās politiķi apgalvo, ka, visticamāk, tomēr ievēlēs Vējoni.
To nevar izslēgt. Bet jāsaka, ka uz visa šī fona visbēdīgāk izskatās Vienotība. Jo viņiem, pirmkārt, nav pašiem sava kandidāta, bet, otrkārt, tur nav pat elementāras partijas disciplīnas, kas radītu pārliecību, ka viņi visi tiešām ir gatavi balsot par Vējoni.
Ilze Viņķele un Lolita Čigāne diez vai to darīs.
Jā, jā, jā! Un Veiko Spolītis. Turklāt, ņemot vērā, ka tas ir aizklāts balsojums, nenobalsot par Vējoni var vēl kāds no Vienotības. Es domāju, ka Vējonis tīri cilvēcīgi viņiem patīk un nevienam pret viņu nav nekāda milzīga naida. Taču Vienotības deputātu vidū Levitam nenoliedzami ir daudz lielāka autoritāte.
Kā jūs kā politikas procesu vērotājs vērtējat Vējoni kā iespējamo prezidentu?
Vējonis būtu atjaunota Andra Bērziņa versija. Bet šeit es to domāju pozitīvā nozīmē. Viņš būtu tautai saprotams prezidents. Bērziņš taču arī prata runāt ar cilvēkiem, viņam nebija izteiktas augstprātības un milzīgas prasības pēc dzīvokļiem un mašīnām. Šajā ziņā viņam nekādu problēmu nebūtu. Vienlaikus, ja Vējoņa kungam ir lemts kļūt par Latvijas Republikas prezidentu, tad es ieteiktu viņam vasaru pavadīt intensīvās angļu valodas studijās. Viņš nepārprotami runā angliski, bet ir jautājums, vai viņš prot izteikties. Tomēr kopumā es nedomāju, ka Vējonis kā Latvijas prezidents būtu nepieņemams.
Kā viņš rīkotos izšķirīgos brīžos? Līdz šim vienīgā reize, kad Vējonis ir demonstrējis mugurkaulu, ir uzbrauciens Aivaram Lembergam, par ko joprojām nav skaidrs, vai tas nebija veiksmīgs ZZS sabiedrisko attiecību gājiens.
Tieši tā. Tā ir viena lieta, kas ir stipri pārdomāšanas vērtā. Stāstu, ka ZZS iekšienē pastāv milzīgs konflikts starp Vējoni un Lembergu, pārsvarā uztur Vienotība. Un par saviem astoņdesmit procentiem tas ir diezgan nepareizs (smejas). Bet, kas attiecas uz Vējoņa darbību krīzes mirkļos, ― to, kā katrs no mums rīkosies konkrētā situācijā, nepateiks neviens. Skaidrs, ka Valsts prezidenta amats ir tāds, kas taisa personību. Turklāt ļoti piekrītu Mārcim Bendikam, kurš ir teicis ― ja Valdis Zatlers varēja būt prezidents, tad pēc viņa to var jebkurš. Nedomāju, ka Vējonis būs kaut kas katastrofāls. Vienlaikus, ja jūs sapņojat par Igaunijas prezidentu Tomasu Ilvesu, tad ir skaidrs, ka Vējonis nebūs Ilvess.
Interesanti, ka Ilvess pašā Igaunijā nemaz nav tik populārs un viņa fetiša kults ir izplatīts galvenokārt Latvijā.
Protams. (smejas) Tieši tā! Tāpēc, ka igauņi zina, ko viņš dara iekšpolitiski. Savukārt mēs viņu zinām tikai pēc spožas uzstāšanās BBC Hard talk.
Bet vai Latvijai pašlaik vajag prezidentu, kurš būtu nulle iekšpolitiski, bet spētu pateikt dažas labas runas ārpolitiski?
Skaidrs, ka Latvijas prezidents, lai kāds viņš arī tiks ievēlēts, būs Latvijas Republikas un Latvijas elektorāta spogulis. Jebkurš prezidents būs adekvāts pašreizējam sabiedrības evolucionārajam stāvoklim. Vienam ir stipras tādas puses, otram tādas, bet visi četri izvirzītie kā Latvijas prezidenti būtu adekvāti. Tā kā prezidentu ievēl parlaments, deputātiem par kādu ir jāvienojas, un, par ko viņi būs spējīgi vienoties, tas arī būs prezidents.
Vai Sergeju Dolgopolovu un Mārtiņu Bondaru kā ticamus kandidātus mēs varam izsvītrot?
Pirms dažiem mēnešiem pilsētā runāja, ka Bondars varētu mēģināt uz kaut ko cerēt, ja atrastu kādus risinājumus kopā ar ZZS. Bet šobrīd tas neizskatās īpaši iespējami. Savukārt Dolgopolovam nav vairāk kā Saskaņas 24 balsis. Domāju, ka pirmajā kārtā lidos Bondars, bet otrajā kārtā lidos Dolgopolovs.
Kāds kā prezidents būtu Levits?
Levits ir tuvāks Ilvesam, viņš nepārprotami ir intelektuālis. Viņš, atšķirībā no absolūtā vairākuma Latvijas politiķu, ir spējīgs formulēt politiskas koncepcijas un politiskas tēzes. Ja jūs gribat prezidentu, kurš ir spējīgs formulēt valsts ideoloģiskos pamatus un runāt par konceptuālām lietām, par ko liela daļa vienkārši nav spējīga runāt, tad Levits būtu ļoti piemērots. Cits jautājums, ka Levits nav bijis praktiskajā politikā un nav skaidrs, cik lielā mērā viņš sajustu visus zemūdens strāvojumus. Turklāt lielai daļai Saeimas deputātu no Levita ir mazliet bail. Pirmkārt, viņš ir visnotaļ daiļrunīgs un domājošs. Otrkārt, kā politiķis viņš ir nezināms. Iedomājies situāciju, kur kritiskos apstākļos ir jānominē jauns premjera kandidāts. Tur ir diezgan grūti iedomāties, kāda būtu Levita rīcība.
Levita stiprā puse būtu tā, ka viņam nepārprotami ir autoritāte politiķu vidū. Arī to cilvēku vidū, kuri viņu patiesībā neieredz. Levitam ir zināma stāja, un viņš varētu veidot spēcīgu prezidentūru, kas varētu mēģināt uzspiest savu dienaskārtību Saeimai. Un skaidrs, ka Saeima to negrib.
Bet vai tāds vidējs Maksims no Preiļiem ir gatavs Levitam kā prezidentam? Vai Levits nebūs pārāk sarežģīts deviņdesmit procentiem Latvijas iedzīvotāju?
Manā skatījumā jautājums ir cits (nopūšas). Vai Levits ir gatavs Maksimam no Preiļiem? (Smejas.) Ir skaidrs, ka dzīvošana Luksemburgā un nodarbošanās ar augsta līmeņa Eiropas Savienības spriedumu apspriešanu ir mazliet cits darbs nekā runāšanās ar vidējo Latvijas iedzīvotāju. Gan rīdzinieku, gan laucinieku. Bet nedomāju, ka Levits to nevarētu apgūt. Protams, tas viņam nebūtu viegli. Bet, manuprāt, viņš tādā filozofiski morālā nozīmē būtu pelnījis kļūt par prezidentu. Jo viņam būtu iespēja visas savas preambulas lietas caur šo prezidenta institūciju novadīt līdz Maksimam no Preiļiem. Viņam būtu iespēja to preambulu visai Latvijas sabiedrībai padarīt par pašsaprotamu lietu. To es viņam no visas sirds novēlu (ilgi smejas). Viena lieta ir radīt koncepcijas, bet otra ― iedzīvināt tās praktiskajā politikā. Un tad mēs pēc pirmajiem četriem Levita prezidentūras gadiem varētu spriest, kas viņam no tā ir izdevies.
Vai Levita kandidatūra neslēpj sevī milzīgu vilšanās potenciālu?
Skaidrs, ka, Levitam ienākot publiskajā telpā, fiksi parādīsies visādas viņa personības vājās puses. Jāņem vērā, ka prezidentūra kā institūcija pati par sevi ir ļoti populāra. Protams, vienmēr parādās kādas balsis, kas ir vīlušās. Tomēr nedomāju, ka tas būtu kaut kas katastrofāls. Tās stiprās puses, kuras viņam ir, paliktu. Jautājums ir ― vai viņš iegūtu sev jaunas stiprās puses, piemēram, iespēju runāties ar Maksimu no Preiļiem? Tā būtu viņa paša atbildība.
Vai Levits ir uzlūkojams kā reāls kandidāts, vai arī viņš tomēr ir dūmu aizsegs?
Tad mēs nonākam pie ļoti vienkāršas aritmētikas. Ir skaidrs, ka NA balsos par viņu, kas ļoti nepatīk Vienotības vadībai. Vēl viņi var pielasīt lielu daļu no Vienotības. Man ir grūti iedomāties, kā Vienotības valde nodrošinās to, lai viņu deputāti slēgtajā balsojumā masveidā nebalso par Levitu. Bet tās tomēr ir tikai aptuveni 40 balsis. Labi, vēl Ringolds Balodis, varbūt Gunārs Kūtris, Artuss Kaimiņš. Bet kur pārējās?