Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 28. marts
Ginta, Gunda, Gunta

Es esmu letiņš, un tas ir kaut kas

Čikāgas piecīši savus koncertus vienmēr beidza ar dziesmu Hei laili. Nu tā nodziedāta pēdējo reizi – pagājušajā nedēļas nogalē latviešu tauta zaudēja īstenu milzi populārās mūzikas un kultūras jomā. Trimdas ansambļa Čikāgas piecīši dibinātājs un vadītājs Alberts Legzdiņš nu vairs būs dzirdams tikai ierakstos, neilgi pirms savas 84. dzimšanas dienas viņš devies aizsaulē.

Būtu ļoti grūti kaut kur pasaulē atrast tādu latvieti, kurš nezinātu Albertu Legzdiņu un Čikāgas piecīšus. Viņu dziesmas atbalsojās ne tikai trimdinieku sirdī, bet arī to latviešu, kas atradās aiz dzelzs priekškara. Legzdiņa dziesmas lika latviešiem smaidīt un smieties, deva cerību un vienoja. Tādas viņa oriģināldziesmas kā Es redzēju bāleliņu, Made in Latvia, Līgo dziesma līdztekus dučiem, ja ne simtiem citu kļuva par latviešu dzīves sastāvdaļu, un, kaut arī dziesmas bija vienkāršas, tās atklāja dziļu izpratni par latviešu tautu un tās nelaimēm. Humors bija atslēgas elements – tādas dziesmas kā Sabiedriskā tiesa (kurā izzobota jaunākās Amerikas latviešu paaudzes tendence latviskot angļu valodas vārdus – "bet vienmēr jūs kompleinējiet") vai Sekss ir labs (oda reproduktivitātei, kas pasniegta kā bērnu dziesmiņa, lai veicinātu un paaugstinātu latviešu dzimstības rādītājus) ienesa bieži vien drūmajā ikdienas dzīvē tik nepieciešamo humora devu. Savukārt 70. gados un 80. gadu sākumā, kad Latvijas neatkarība vēl daudziem šķita tikai neiespējams sapnis, tādas dziesmas kā Par mani, draudziņ, nebēdā par Latvijas Brīvības pieminekli, kas izaicinoši stalts stāvēja pat skarbos apstākļos un okupācijas spēku varā, demonstrēja nesalaužamo latviešu gara spēku, kas pastāvēja un pārdzīvoja pusgadsimta okupāciju.

Vēl tikai četri, bet jau Piecīši

Čikāgas piecīšu pirmsākumi meklējami 1960. gada rudenī, kad Alberts Legzdiņš un viņa draugs Modris Avotiņš, kurš iepriekš bija spēlējis tādos ansambļos kā Jamaikas piecīši un vēlāk Kanādas piecīši, apmeklēja Čikāgas latviešu jaunatnes pulciņa jeb ČLJP pasākumu. Bija ielūgti mūziķi un mākslinieki no citām pilsētām, un viņi noskatījās arī divu jaunu latviešu – Jāņa Rinkuša un Ulda Ievāna – priekšnesumu. 

Rinkušs un Ievāns no Kalamazū Mičiganas štatā uzstājās ar humoristisku skeču un plānoja drīzumā pārcelties uz Čikāgu. Viņi apvienojās, sākās mēģinājumi, un pēc svārstīšanās starp tādiem nosaukumiem kā Jautrie kavalieri un Skanīgās disonances beidzot izlēma saukties par Čikāgas piecīšiem, kaut arī tobrīd viņi vēl bija tikai četri. 1961. gada 1. februārī grupa – Legzdiņš (akordeons un balss), Avotiņš (bongo bungas), Rinkušs (ģitāra un balss) un Ievāns (skeču autors un izpildītājs) – aizsāka to fenomenu, kas jau drīz vien kļuva par neatņemamu sastāvdaļu latviešu trimdas dzīvē.

Pirmais koncerts notika 1961. gada 11. martā Kalamazū Latviešu biedrības ēkā. Kalamazū tolaik bija lielākais latviešu centrs. Tur dzīvoja vairāk nekā tūkstotis latviešu imigrantu, un kopienai bija savs koris, teātris un divas baznīcas. Čikāgas piecīši toreiz – tāpat kā turpmākajos koncertos – izpildīja ne tikai dziesmas, bet to starplaikos arī humoristiskus skečus. Jau pirmajos divos darbības gados grupa uzstājās vairāk nekā septiņiem tūkstošiem klausītāju septiņpadsmit latviešu centros ASV un Kanādā.

Beidzot arī Latvijā

Nākamo desmitgažu laikā Legzdiņš turpināja uzstāties ne tikai ar Čikāgas piecīšiem, bet arī duetā ar dziedātāju Janīnu Ankipāni. Viņa dziesmas atnesa grupai augošu slavu un pazīstamību. Piecīšu ieraksti pat tika slepeni nogādāti Latvijā, un šīs optimistiskās un brīvību apliecinošās dziesmas iedvesmoja arī daudzus latviešus dzimtenē padomju režīma laikā.

Pats Legzdiņš sarakstīja vai bija līdzautors daudzām neaizmirstamām dziesmām, kuras ātri vien folklorizējās un turpinās dzīvot latviešu apziņā vēl nākamajās paaudzēs. Tādas dziesmas kā sentimentālā un cerību pilnā Mūsu mīlestība (Legzdiņa vārdi, Armanda Birkena mūzika) ar tās vienmēr skaidro pārliecību "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies", Šūpuļdziesma ar liego vēstījumu latviešu bērniem, lai kurā pasaules malā tie atrastos, vai vienkārši sirsnīgā Man garšo alus, cildinot dzērienu, kurš citiem nelīdzinās.

Visu rakstu par ansambļa Čikāgas piecīši dibinātāju un vadītāju Albertu Legzdiņu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

lsm
l
"Par mani, draudziņ, nebēdā, Man cēla varoņcilts, Man pamatā ir laukakmens Un tēvu zemes smilts. Pat ziemā, kad sniegs virpuļos Un ledus lieti līs, Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz Tās mani sasildīs."
el
e
Laikos, kad nopirkti žurnālisti slavē multikulti un muslimu invāziju, arī "mana mīļā ir made in Latvia" skan arvien aktuālāk.
Armins
A
Man neliek miera, jautajums, kapec latvieus tautai ir jauztur Latvijas valsts izlaupitaji un latviesu tauats iznicinataji Latvijas prezidenti, ministri, deputati, ieredni , kuri veic pret latvieus tauta genocidu visus pedejso 26. gadus??? Kapec latviesu tauta samierinas ar to, ak vinus garigi un fiziski iznicina sis banditiskais, necilvecigais rezims kadu Latvija 26. gadu laika izveidoja latviajs prezidenti, ministri, ieredni, Saeimas deputati pienemot kroplus, netaisnigus likumus, normativus aktus? Cik ilgi vel so vietejas varaas genocidu cietis latvieus tauta? Kapec Latvijas sapratiga, godiga cilveku kopa neproteste pret vietejo banditisko rezimu? Ka tas var but, ka latvija pensionari par muza darbu ar darba stazu sanem 150- 300 eiro ubagu pensijas, kuras ir mazakas par so valdoso banditu noteikta zitikas minimuma 380 eiro/menesi, bet ministri, prezidenti par sliktu, noziedzigu, bezatbildigu darbu sanem algas un pensijas 3000 5000 eiro/menesi par sliktu darbu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzo...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata