Bizness gāja no rokas, bet viss mainījās pēc tam, kad Maidans kļuva par epicentru konfliktam starp toreizējo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa pretiniekiem. Konflikta kulminācija bija februārī, kad Maidanā lija cilvēku asinis un sadursmes skāra arī Arodbiedrību namu. To ieņēma specvienību kaujinieki; ēka tika aizdedzināta un izpostīta.
Māris spriež, ka veikala izpostīšanas dēļ zaudējis līdz 10 000 dolāru; zaudējumus viņam neviens nav kompensējis. Janukovičs jau sen aizbēdzis uz Krieviju, bet jaunā vara spiesta risināt citas problēmas. Par spīti visam Māris ir noskaņots optimistiski: nesen viņam zvanīja ēkas īpašnieki un piedāvāja uzsākt pārrunas par veikaliņa atjaunošanu. "Tas nebūs ātri, bet esmu gatavs pagaidīt. Šajā vietā bija labs bizness, gribētu tur atgriezties."
"Kijevā cilvēki dzīvo mierīgi, no rīta ceļas, padzer kafiju un dodas uz darbu," stāsta Māris. "Protams, ir skumji skatīties uz bildēm no Doņeckas un Luhanskas. Nevarēju iedomāties, ka pa Doņeckas ielām kādreiz braukās tanki." Māris gan nedomā, ka Putina tanki varētu sasniegt arī Kijevu, jo šeit neviens tos ar ziediem negaidītu. Atšķirībā no Ukrainas austrumiem, kur daudzi patiešām atbalsta Putina īstenoto politiku.
Vaicāts, vai nebaidās par savu drošību, Māris atzīst, ka diezgan neomulīga sajūta bija Maidana notikumu laikā, kad Kijevas centrā darbojās snaiperi. Taču arī toreiz nemieri bija koncentrēti nelielā teritorijā, bet pārējā pilsētas daļa dzīvoja mierīgi. "Arī pie mums Latvijā, kad 2009.gada janvārī bija grautiņš Vecrīgā, vai tad, piemēram, Pļavniekos to kāds pamanīja? Tikai tik, cik redzēja pa televizoru," secina Māris.
Latviešu arhitekts Aleksis Babuškins dzīvo Ukrainā kopš 1998.gada. «Šobrīd ir psiholoģiski grūti, jo nav skaidrības par rītdienu. Taču pie mums Kijevā nekādas kara izpausmes īsti nav manāmas. Ukrainā ir 24 apgabali, un visas nepatikšanas koncentrējušās divos no tiem,» stāsta Aleksis.
Vaicāts, vai Krievijas agresijas dēļ Ukrainā nav palielinājies naids pret krieviem, Aleksis atbild, ka naids drīzāk ir vērsts pret Putinu un Krievijas vadību, nevis vienkāršiem cilvēkiem. "Mani kolēģi, kuriem ir radi Krievijā, tagad spiesti atzīt, ka ar viņiem normāli sarunāties vairs nav iespējams. Krievijā cilvēki ir tā nozombēti, ka viņiem liekas: ja atbrauksi uz Kijevu, banderovieši tev uzreiz nogriezīs galvu. Lai gan patiesībā neviens nav redzējis, kā tie banderovieši īsti izskatās."
Iedarbīgākais līdzeklis tautas zombēšanai ir Krievijas TV kanāli, tādēļ Ukrainas varas iestādes aizliegušas populārāko Krievijas kanālu retranslāciju ukraiņu kabeļtelevīzijā. Aizliegums attiecas uz tādiem kanāliem kā RTR, Rossija, Pirmais kanāls, NTV, Ren TV, Russia Today un citiem. "Man mājās ir satelīttelevīzija, kas joprojām rāda krievu kanālus. Taču es vairs nespēju tos skatīties; ilgāk par pāris minūtēm to nav iespējams izturēt. Nevar noliegt, ka viņi strādā ar ļoti profesionālām propagandas metodēm – nedaudz paskaties, un gandrīz vai tiešām sāc ticēt tiem murgiem," secina Aleksis.
Vasarā viņš atbraucis uz Latviju un Jūrmalā saticis kādu krievu paziņu. "Viņš prasa, kā man klājas Ukrainā. Es atbildu, ka viss ir normāli. Viņš brīnās: "Nevar būt! Jums tur pa ielām fašisti staigā, rīko slaktiņus. Es pa televizoru redzēju!" Es prasu: "Kam tu tici – man vai televizoram?" Bet ar to mūsu saruna beidzās, jo ar šādiem cilvēkiem nav jēgas strīdēties." Babuškins spriež, ka Kremļa propagandas apstrādātā "piektā kolonna" varētu sagādāt problēmas arī Latvijai. "Lai gan nedomāju, ka Latvijas krievi būtu priecīgi, ja Krievija nāktu iekšā ar savu karogu. Ja viņiem tik ļoti patīk Krievija, kādēļ viņi nepārceļas uz turieni dzīvot?"
Visu rakstu par Kijevas latviešu skatījumu uz notikumiem Ukrainā lasiet žurnāla Sestdiena 3.oktobra numurā!