Latvijas pastmarkas ar gadiem kļūst arvien vērtīgākas

Latvijas Pasta pastmarku kolekcijas saimnieks, Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs tagad zina aktuālu atbildi arī uz šo jautājumu: ne mazāk kā pusotra miljona eiro! Nesen Pasts veicis šīs kolekcijas pārvērtēšanu atbilstoši jaunākajām katalogu cenām, un pārvērtēšanas rezultāti apliecina vienu no mūsdienu filatēlijas pamatpatiesībām: lielā tirāžā izdotās pastmarkas ar laiku vērtīgākas nekļūst, drīzāk otrādi, toties vērtīgās pastmarkas kļūst arvien dārgākas. Latvijas Pasta pastmarku kolekcijas objektu vairums pieder otrajai kategorijai. Zinošam filatēlistam, šķirstot šīs kolekcijas albumus, acis iedegas — ne tikai tāpēc, ka viņš zina vērtīgāko pastmarku kataloga cenas, bet arī tāpēc, ka miniatūrās grafikas darbs pastmarka ir viena no labākajām vēstures liecībām par to, kā mainās laiki, pasaules ģeopolitiskais izkārtojums, cilvēku priekšstati un paradumi. Protams, šī liecība ir tikai no tā laikaposma, kopš kura pastmarkas iznāk, tātad no XIX gadsimta vidus līdz mūsdienām. Latvijas Pasta pastmarku kolekcijas gadījumā aplūkojamais laikposms ir vēl mazāks — no 1921.gada, kad Latvijas Republika kļuva par Pasaules Pasta savienības pilntiesīgu dalībnieci, līdz Otrā pasaules kara sākumam. Pēc pusgadsimtu ilga pārrāvuma, kopš 1992.gada, kolekcijas veidošana atsākta. 12. un 13.septembrī daļa šīs unikālās kolekcijas būs apskatāma filatēlijas izstādē Latvijas Mākslas akadēmijas telpās.Kolekcijā ir pastmarkas no 321 pasaules valsts, ieskaitot vairs neeksistējošās. Ļoti vērtīgas ir daudzas britu koloniju markas, labas ir arī kolekcijā pārstāvētās Šveices, Nīderlandes un Padomju Savienības markas. "Kā filatēlisti zinām, ka pirmskara Padomju Savienības pastmarkas ir reti sastopamas labā stāvoklī. Šajā kolekcijā tās ir izcili labas, pārcietušas kara laikus," saka Latvijas Filatēlistu savienības prezidents Raimonds Jonītis. Pirmskara laika pastmarku pēdējā pārvērtēšana notika vairāku gadu garumā, jo tik lielu apjomu ātri novērtēt nav iespējams. Vērtēšanā tika izmantoti starptautiski atzīti katalogi, galvenokārt Vācijas katalogs MICHEL. Vērtēšanu veica Latvijas Pasta darbinieki, pēc tam sertificēts vērtētājs apliecinājis vērtības atbilstību kataloga cenām. "Protams, īstā kolekcijas cena kļūst redzama tikai tad, kad kolekcija tiek izlikta izsolē un kāds gatavs par to maksāt," Bebrišs paskaidro, ka pašreiz noteiktā kolekcijas vērtība virs pusotra miljona eiro nozīmē kataloga cenu. Tā kā ar laiku kataloga cenas aug, pārvērtēšanu ir nepieciešams veikt ik pa laikam. Salīdzinājumam — pasaules dārgākā pastmarka, 1856.gadā izdotā Britu Gviānas viena centa madženta, šogad izsolē tika pārdota par 9,5 miljoniem dolāru.Kāda būs filatēlijas nākotne? "Filatēlija vairāk tuvinās citiem antikvārās krāšanas veidiem. Tā vairs nekad nebūs krāšanas objekts miljoniem un miljardiem cilvēku, vismaz Eiropā ne, lai gan bija laiks, kad te pastmarkas krāja visi," Jonītis skaidro, ka tagad cilvēku, preču un informācijas kustība pāri robežām ir daudz brīvāka nekā filatēlijas ziedu laikos. "Ar veco laiku filatēliju būs tā, ka dārgās mantas maksās arvien vairāk, uz to krāšanu orientēsies cilvēki ar ienākumiem virs vidusmēra. Cilvēki ar zemiem ienākumiem turpinās krāt tikai to, ko var atļauties. To rāda aktuālās krāšanas tēmas, piemēram, bāku tēmai veltītās Latvijas pastmarkas pasaulē iet ļoti labi, kamēr, piemēram, modernā arhitektūra neiet, jo tā interesē speciālistus, kas informāciju par to iegūst ne no pastmarkām. Tāpēc, piemēram, pastmarku ar Turaidas torni pasaulē var pārdot daudz labāk nekā moderno arhitektūru.»"Visu rakstu par pastmarku krāšanas tendencēm lasiet žurnāla Sestdiena 29.augusta numurā!