Irānas tēma, ja to tā var nosaukt, starptautiskās sabiedrības uzmanības lokā atrodas jau kopš pērnā gada nogales, kad šī valsts piedzīvoja vērienīgus pret valdošo režīmu vērstus protestus. Tos izraisīja 22 gadus vecās Mahsas Aminī nāve tikumības policijas iecirknī, un jāatgādina, ka to organizēšanā Teherāna apsūdzēja savus ģeopolitiskos ienaidniekus – vispirms jau Izraēlu, kā arī Lielbritāniju un ASV. Šeit gan jāpiebilst, ka protesti jau gadiem ir būtībā neatņemama Irānas ikdienas sastāvdaļa un varas pozīcijas tie nav spējuši sašķobīt. Arī šoreiz protesti noslēdzās tāpat kā visās iepriekšējās reizēs – ar izsīkšanu un pašu aktīvāko pret režīmu noskaņoto cīnītāju sodīšanu ar nāvi. Līdz ar to arī Irānas iekšpolitika pazuda no globālo mediju dienaskārtības.
Tomēr tās vietā uzmanība tika pievērsta ar Irānu saistītajiem starptautiskajiem notikumiem, no kuriem kā pirmā jāmin Krievijas un Irānas strauji pieaugošā sadarbība, it īpaši militārajā ziņā. Vēl jautājums par Irānas ārpolitiku aktualizējās janvāra beigās, kad ar dažu dienu starpību tika piedzīvots uzbrukums Azerbaidžānas vēstniecībai Teherānā, kā arī bezpilota lidaparātu uzbrukuma mēģinājums vienam no Irānas militārās rūpniecības objektiem Isfahānā.
AZERBAIDŽĀNAS FAKTORS
Uzbrukums Azerbaidžānas vēstniecībai Teherānā notika 27. janvāra rītā, kad 50 gadu vecais Irānas Austrumazerbaidžānas pilsētas Marandas iedzīvotājs Jāsīns Hoseinzadēhs piebrauca pie vēstniecības (turklāt automašīnā atradās arī divi viņa nepilngadīgie bērni), iegāja tās teritorijā un atklāja uguni no automāta uz apsardzes darbiniekiem. Apšaudē tika nogalināts vēstniecības apsardzes priekšnieks, bet vēl divi apsargi – ievainoti. Hoseinzadēhs tika apcietināts.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!