Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Japanologs. Uģis Nastevičs nešaubās, ka Latvijai, ņemot vērā japāņu aizvien pieaugošo interesi par mūsu valsti, ir nepieciešams daudz vairāk šīs valsts pārzinātāju un japāņu valodas pratēju. Šobrīd Latvijas japānistu skaits ir gluži vai saskaitāms uz abu roku pirkstiem.1/3

Lellīte ar krāsotu aci

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

2 komentāri

9. februāris, 2019, 11:29

Anna2

Neskarot interesanto, pamācošo un būtisko pamattēmu, mani joprojām interesē japāņu līdzskaņu atveides problēma latviskojumā: Hirosima vai Hirošima, sinto vai šintō, šamisens vai sjamisens? Un - pēdējā vārda sakarā varbūt Hirosjima, sjintō utt.? Labi zināms, ka japāņiem praktiski nav `l` skaņas: mēs dzīvojam brīnumvalstī Ratavia. Tieši tāpat neviens latvietis bez speciāla treniņa un konsultanta (kādi ir operdziedoņiem) neprot pateikt normālu, skanīgu, dabisku itāļu `l` (nerunāju par reģionālām izloksnēm un individuāliem gadījumiem...), kamēr igauņiem tas padodas gluži vienkārši...

Atbildēt
0
0

2. aprīlis, 2019, 4:30

Uģis

Labdien, Anna! Pareizi būtu Hirošima, šintō, šamisen(s), Ratobia. Japāņu cilmes vārdos nepastāv [si], [ti], [tu] un [ni] skaņas – tās izrunā [ši], [či], [cu] un [ņi] un tālab arī adekvāti būtu latviski jāatveido (vārdā šamisen(s) pirmā zilbe atvasināta no [ši]). Tāpat būtiski ir ievērot garumzīmju lietojumu tur, kur tās nepieciešamas, gluži tāpat, kā latviešu valodā. Pirmās brīvvalsts laika latviešu valodas pareizrakstības noteikumi paredzēja ō lietojumu reizēs, kad jāprecizē svešvārdu izruna. Šobrīd mākslīgi pie dzīvības tiek uzturēts padomju okupācijas uztieptais transkripcijas variants, kas balstās krievu rakstībā lietotajā Poļivanova sistēmā, ignorējot latviešu un krievu valodas līdzskaņu un to savienojumu ar patskaņiem skanējuma atšķirības.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Klusums pēc jokiem un aplausi © DIENA

Naftas krīzes un ne tikai © DIENA

Straume Vēstures muzejā © DIENA

Koši sarkanā Roza © DIENA

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Aktuāli

Apkrāptie noguldītāji paši vainīgi

Uzņēmējdarbībā ir iespējami divi varianti – vai nu vinnēt, vai zaudēt, 1996. gada 9. marta SestDienā viņa portretētājam Edgaram Galzonam skaidroja bēdīgu galu ņēmušās, bet tobrīd vēl tikai savu problē...

Vakar, 13:22

Morisejs savā nespējā uzstāties vaino pilsētu

Varbūt laiks apstāties? Slavenās britu rokgrupas The Smiths kādreizējais līderis Morisejs kopš grupas oficiālās darbības pārtraukšanas 80. gadu beigās turpinājis veiksmīgu solokarjeru. Tās ietvaros mū...

Vakar, 18:21