Nedēļas sākumā inficēto skaits ar Covid-19 Ķīnā pārsniedza 40 tūkstošus dienā, un tas ir ievērojami vairāk nekā jebkad iepriekš visā pandēmijas laikā. Vienlaikus neapmierinātība ar ilgstoši noteiktajiem ierobežojumiem un prasība tos atcelt vairākās valsts lielākajās pilsētās pāraugusi vērienīgās protesta akcijās, kas nu jau vērstas arī pret Ķīnas Komunistisko partiju. Nemieru dalībnieki – lielākoties studenti – dažviet, piemēram, Šanhajā, skandē arī pret Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu vērstus saukļus, iestājoties pret viņa palikšanu valsts vadītāja amatā trešo termiņu pēc kārtas un pat vēl ilgāk (pārliecība, ka pie Ķīnas stūres pašreizējais tās līderis plāno atrasties ievērojami ilgāk nekā tikai nākamos piecus gadus, ir plaši izplatīta).
Šādai notikumu attīstībai ir gan vispārpieņemts skaidrojums, ka Ķīnas studenti vēlas savu valsti redzēt kā demokrātiju, gan arī mazāk oficiāls un savā ziņā pat sazvērestību teorijās balstīts pamatojums, kuru tomēr par galveno uzskata gana ievērojams skaits sinologu dažādās pasaules valstīs, – proti, cīņas pret pandēmiju aizsegā norit arī viens no pēdējiem posmiem sacensībā par varu Ķīnā.
No Urumči līdz Šanhajai
Kā norāda aģentūra Associated Press (AP), trīs gadus pēc koronavīrusa parādīšanās Ķīna ir palikusi vienīgā nozīmīgā valsts pasaulē, kas joprojām cenšas apturēt Covid-19 izplatību, izmantojot pandēmijas sākuma posma metodes
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 2. - 8. decembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!