Līdz ministra amatam Naudiņš nonācis 33 gadu vecumā. Kad viņš aktīvi sāka darboties Tēvzemei un brīvībai/LNNK, viņam bija nedaudz pāri 20. Toreiz viņš bija nevis Naudiņš, bet gan Ibragimovs. Kad 2006.gadā TB/LNNK gados jauno valmierieti Ibragimovu pieteica 9.Saeimas vēlēšanās ar pirmo numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā, to saprata tikai kandidāta pazinēji dzimtajā Valmierā. Ibragimovs no pirmās vietas sarakstā noslīdēja uz pēdējo, jo nacionāli noskaņotiem vēlētājiem kandidāts ar šādu uzvārdu acīmredzot nebija tīkams. Vēlāk ar latvisko uzvārdu Naudiņš viņam veicās daudz labāk, bet pats politiķis noliedz, ka uzvārdu mainījis politisku apsvērumu dēļ.
No Azerbaidžānas ir Naudiņa vectēvs, bet politiķa tēvs, kurš tagad dzīvo Smoļenskas apgabalā, un citi radi ir dzimuši Latvijā. "Viņi visi perfekti, bez akcenta runā latviski. Kad internetā lasu komentārus, lai vācos projām, jo es neesot latvietis, man kļūst skumji. Manai vecaimātei brālis leģionā krita," saka Naudiņš, kurš izvēlējās pāriet vectēva no mātes puses Jūlija Naudiņa dzimtas uzvārdā. Viņa māsa Dina, kura strādā Parīzē, joprojām ir Ibragimova.
Naudiņa nonākšanu valdībā lielā mērā noteica apstākļu sakritība, ko izraisīja partijas biedra Eināra Cilinska principiālā apņemšanās doties 16.marta leģionāru piemiņas gājienā, nebaidoties zaudēt amatu valdībā. Tieši Cilinskis uzstāja, ka viņa pēctecim ministra amatā jābūt Naudiņam, ar kuru kā parlamentāro sekretāru viņš jau strādāja kopā. Līdz vēlēšanām palicis pārāk maz laika, un partijas vadība apzinājās, ka vislabāk būtu ministrijā saglabāt esošo komandu, samainot tikai amatpersonu kabinetus.
Cilinskis un Naudiņš ir pilnīgi pretstati, kas apbrīnojamā veidā spējuši labi saprasties. Cilinskim ir milzu pieredze valsts pārvaldē, kas Naudiņam ir minimāla. Savukārt jaunajam ministram ir uzņēmējdarbībā gūts rūdījums, bet viņa priekšgājējam tā ir sveša pasaule. Uzņēmējdarbības pieredzi piesauc kā Naudiņa priekšrocību, taču kāds politiķis aicināja ielāgot, ka katram uzņēmējam ir savas intereses.
Tas jau esot parādījies diskusijās par mikrouzņēmumu nodokli, kur Naudiņš uzstājies nevis kā politiķis, bet kā mazo uzņēmēju interešu pārstāvis. "Eināram šādas intereses nebija," saka kāds abu paziņa. "Mēs viens otru labi varam papildināt," skaidro Cilinskis, atbildot uz vaicāto, vai nebūs tā, ka patiesībā viņš vadīs ministriju. Cilinskis uzsver: "Romāns nekad nedarīs negodīgas lietas. Par to esmu pārliecināts."
Cilinskim bija diezgan vienalga, kāds ir viņa publiskais tēls, īpaši necenšoties dižoties ar paveikto, taču Naudiņam tas ir svarīgi. Zinātāji saka, ka viņš noteikti piedomās, kāds izskatīsies sabiedrības acīs, un gribēs, lai pamana viņa veikumu. "Es vairs nedrīkstu iet uz naktsklubu bez sievas. Manai automašīnai ir jābūt tīrai. Nedrīkstu staigāt netīrās kurpēs vai negludinātās biksēs. Katru dienu jābūt jaunam kreklam. Pie friziera jāiet divreiz mēnesī," - tā Naudiņš sacīja drīz pēc ievēlēšanas 11.Saeimā, un šajā ziņā nekas neesot mainījies.
Viens no Naudiņa vaļaspriekiem ir hokejs, un savulaik lielu rezonansi izraisīja deputāta iesaistīšanās Saeimas un Baltkrievijas prezidenta komandu spēlē, kurai viņš pat esot bijis iniciators. Tā guva atspoguļojumu arī Nacionālā teātra izrādē Nē Minskai 2014? režisora Valtera Sīļa iestudējumā ar Naudiņu kā vienu no centrālajiem tēliem. Baltkrievijā šogad notiek pasaules hokeja čempionāts. Naudiņam uz to jau ir nopirktas biļetes, jo apsolījis šo braucienu piecgadīgajam dēlam Robertam, kurš arī spēlē hokeju. Tiesa, šos plānus var ietekmēt tas, kāda būs Baltkrievijas nostāja jautājumā par Krievijas agresiju Ukrainā. Spēli ar Baltkrievijas prezidenta komandu Naudiņš raksturo kā "kultūras un sporta diplomātiju". Viņš negribot komentēt Baltkrievijas iekšpolitiku, jo arī "viņi nekad nav norādījuši, kā mums dzīvot".
Visu rakstu par jauno ministru Romānu Naudiņu lasiet 4.aprīļa žurnālā Sestdiena!