Vienā no filmas spēcīgākajām ainām Vladimirs Putins uzlicis kādam zēnam roku uz pleca un taujā, kur atrodas Krievijas robežas. Viņš smaida: Krievija nekad nebeidzas.
Putina spēļlaukums ir Polijas, Norvēģijas, Vācijas, Bulgārijas, Čehijas un arī Latvijas kopražojums, kas izvērš mainīgo konvencionālā kara raksturu – sekojot līdzi režisoram Konradam Šolajskim, kurš tiekas ar izmeklētiem sarunu biedriem, mēs nonākam Kremļa ietekmes rotaļlaukumā. Kā teic pats Šolajskis, tā ir haosa teorija, kuru piekopj Putina Krievija, – ir vajadzīgs vien neliels ārējs spēks, lai varētu uzārdīt vēsturiskās atmiņas plaisas, nevienlīdzību un arī Austrumeiropas atbalstu Ukrainai. Filmas noslēdzošā daļa pietveras Latvijai, un, parādot Valentīnu Frolovu, kurš tiesāts par spiegošanu Krievijas Federācijas labā, Daugavpils krievus un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, pats režisors piesaka, ka valoda ir valsts vārīgais punkts.
Varšavā dzimušais Šolajskis ir smalks provokators ar kritisku apziņu. Viņa zināmākais darbs Cīņa ar sātanu/The Battle with Satan (2015) par paša nelabā izdzīšanas un misticisma kultūru Polijā kļuva par nacionālu diskusiju objektu. Savukārt Padarīsim Poliju atkal diženu/ Make Poland Great Again (2018) apskatīja labējās partijas Likums un taisnīgums ietekmi. Viņa jaunāko filmu Putina spēļlaukums Polijā, kā saka pats režisors, redzējusi tikai neliela cilvēku saujiņa. To par labu atzinusi kreisi orientētā prese, bet Polijas nacionālā televīzija atteikusies translēt. Tomēr Šolajskis cer, ka izdosies filmu izrādīt plašāk kinoteātros, tāpat kā tas notika Čehijā, vai televīzijā, kas jau noticis Zviedrijā un Dānijā.
Viņš pats sevi sauc par poļu autsaideru – filmas veido Polijā, bet tās izrāda ārpus valsts. Šobrīd viņš gaida prezidenta vēlēšanas un gatavo savu jaunāko darbu, kas pietveras labējam politiskajam kursam, bet mūsu sarunas fokusā ir austrumbloka rēgi, kuriem ir fiziskas aprises. Hibrīdkarš un neredzamās manipulācijas.
Putina spēļlaukums ir pirmā filma, kurā esat kļuvis par filmas varoni. Ar jums mēs pavadām teju vai katru filmas minūti. Kamdēļ nolēmāt ienākt kadrā?
Tam ir vairāki iemesli – to pamatā ir gan mākslinieciski, gan arī praktiski apsvērumi. Pirmkārt, kad projekts ieguva starptautiskākas aprises un tika aptverts arvien vairāk valstu, strādāt ar vienu žurnālistu likās visai sarežģīti. Tas nozīmētu, ka filmēšanas plānošana būtu krietni komplicētāka – būtu vēl viens cilvēks, ar kura grafiku vajadzētu rēķināties. Tā kā mēs kopā ar filmas producenti Gošu (Malgožata Procjaka – aut.) devāmies uz visām valstīm un šā vai tā tiktos ar sarunu biedriem, likās pamatoti, ka kadrā atrastos tieši mēs. Tā ir praktiskā puse.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 16. - 22. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!