Drīzumā – 23. februārī – gaidāma Kristīnes Briedes dokumentālās filmas Svārstības pirmizrāde. Filma vēsta tādu sieviešu stāstu, kuru aicinājums ir kļūt par mācītājām, taču to nav iespējams realizēt. Vismaz ne Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB). Tā nav bijis vienmēr. Daudzās un dažādās sabiedriskās dzīves jomās mēs varētu vērot kaut kādu progresu un dažbrīd ir pamats jautāt, vai tas nav bijis par strauju, savukārt luterāņu baznīca pēc atmodas laika izvēlējusies spert soli atpakaļ.
Es savā dzīvē neesmu piedalījusies daudzās kristībās, bet vienās no tādām bērnus Saulkrastu baznīcā kristīja mācītāja sieviete. Atceros, ka tolaik tas nevienam nešķita īpaši neparasti, kur nu vēl provokatīvi. Tagad skaidrs, ka tas ir bijis tāds mazs iespēju brīdis gandrīz divdesmit gadu garumā. Kristīne savā filmā ieskicē šos pārmaiņu brīžus LELB un stāsta par sievietēm, no kurām daļa ir samierinājušās ar palīga vai "labās rokas" lomu, taču daļa tomēr izvēlas savu aicinājumu realizēt. Latvijā tas pagaidām iespējams vienīgi Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pasaulē.
Kādas tev pašai ir attiecības ar baznīcu?
Tādas ļoti ciešas nav, bet es esmu kristīta katoliete jau pieaugušā vecumā. Ar luterāņu baznīcu man nav nekādu attiecību, tomēr tā ir ļoti daudz ietekmējusi mūsu sabiedrību. Tā tomēr ir bijusi tāda galvenā baznīca un arī atmodas procesos lielu lomu spēlējusi.
Filma ir par to, ka Latvijā sievietes vairs nevar kļūt par mācītājām. Kāpēc tev šķita svarīgi šo tēmu risināt?
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!